APSTIPRINĀTS:

Birzgales pagasta padomes

2009. gada 30.aprīļa sēdē

(prot izr.Nr.6 ,1.§.)  

STĀJIES SPĒKĀ:

2009. gada 13.maijā

Sludinājums „Latvijas Vēstnesī”

2009. gada 12.maijā

OGRES RAJONA

BIRZGALES PAGASTA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS

AR 2009. GADA GROZĪJUMIEM

  I.    daļa

PASKAIDROJUMA RAKSTS

 Birzgales pagasta padome

2009

 Birzgales pagasta padomes priekšsēdētājs: P. Kotāns

 SIA NAGLA IF valdes locekle,

projekta vadītāja: I. Pivare

 

Projekta sastāvs

 

 I. daļa. paskaidrojuma raksts

  Paskaidrojuma raksts

 

 II. daļa. pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi

  Sabiedriskās apspriešanas materiāli, institūciju un pašvaldību nosacījumi un informācija

1. sējums

Sabiedriskās apspriešanas materiāli uzsākot plānojumu, nosacījumi un informācija, lēmumi un paziņojumi

2. sējums

Sabiedriskās apspriešanas materiāli 1.redakcijas un gala redakcijas apspriešanas posmiem, atzinumi un ziņojumi

 

 III. daļa. Birzgales pagasta padomes 30.04.2009. saistošie noteikumi  Nr.5

 Birzgales pagasta teritorijas plānojuma ar 2009.gada grozījumiem grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

1. sējums

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

2. sējums

Grafiskā daļa

Karte „Topogrāfiskā karte”

Karte „Teritorijas pašreizējā izmantošana”

Karte "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana"

/ar aizsargjoslām un apdzīvotām vietām/

Shēmas 2 gab.


Satura rādītājs

 

 

Ievads

6

1.

Terminu un jēdzienu skaidrojums

7

2.

plānojuma izstrādes process

9

 

2.1.

izstrādes noteikumi

9

 

2.2.

pamatprincipi

10

 

2.3.

mērķi un uzdevumi

11

 

2.4.

nosacījumi un atzinumi

11

 

2.5.

Sabiedriskās apspriešanas process

12

3.

Plānojuma sastāvs

13

 

3.1.

Paskaidrojuma raksts

13

 

3.2

Grafiskā daļa

13

 

3.3.

teritorijas izmantošanas un Apbūves noteikumi

14

 

3.4.

 pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi

15

4.

Teritorijas plānojuma atbilstība valsts, reģiona un rajona plānošanas dokumentiem

17

 

4.1.

Ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas

17

 

4.2.

nacionālais plānojums

17

 

4.3.

Rīgas reģions

18

 

4.4.

Ogres rajons

22

 

4.5.

kaimiņu pašvaldības un kopīgo interešu teritorijas

23

5.

teritorijas raksturojums

25

 

5.1.

Vispārējs raksturojums

25

 

5.2.

teritorijas vēsturiskā attīstība

25

 

5.3.

pagasta teritorijas vērtības

26

 

5.4.

teritorijas Attīstības mērķi un prioritātes

27

 

5.5.

Birzgales pagasta nākotnes vīzija

27

6.

Teritorijas pašreizējās izmantošana un attīstības priekšnoteikumi

29

 

6.1.

Fizioģeogrāfiskais stāvoklis

29

 

 

6.1.1.

Klimats

29

 

 

6.1.2.

Reljefs

29

 

 

6.1.3.

Ģeoloģiskā uzbūve

30

 

6.2.

augsne

31

 

6.3.

meliorācija

32

 

6.4

Derīgie izrakteņi

33

 

6.5.

virszemes ūdeņi

36

 

 

6.5.1.

Sateces baseins un ūdensobjekti

36

 

 

6.5.2.

Ūdensbaseinu apsaimniekošanas plāni

37

 

6.6.

meži un purvi

38

 

6.7.

Lauksaimniecībā izmatojamās teritorijas

40

 

6.8

Aizsargājamās dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas

42

 

 

6.8.1.

Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti

42

 

 

6.8.2.

Aizsargājamie kultūrvēsturiskie objekti un teritorijas

47

 

6.9.

Ainavas

48

 

6.10.

rekreācijas,tūrisma objekti un teritorijas

49

 

6.11.

Iedzīvotāji un apdzīvojuma struktūra

51

 

6.12.

Apbūve

53

 

6.13.

sociālās infrastruktūras raksturojums

55

 

6.14.

Inženierinfrastruktūras raksturojums

55

 

 

6.14.1.

Ūdensapgāde, kanalizācija un siltumapgāde

55

 

 

6.14.2.

Gāzes apgāde

56

 

 

6.14.3.

Atkritumu saimniecība

57

 

 

6.14.4.

Elektroapgāde

57

 

 

6.14.5.

Telekomunikācijas

58

 

6.15.

transporta infrastruktūra

59

 

 

6.15.1.

Autoceļi

59

 

 

6.15.2.

Dzelzceļš

61

 

6.16.

kapsētas

61

 

6.17.

Vides stāvoklis

62

 

 

6.17.1.

Pazemes ūdeņu piesārņojums

62

 

 

6.17.2.

Atmosfērās piesārņojums

63

 

 

6.17.3.

Virszemes ūdens piesārņojums

63

 

 

6.17.4.

Troksnis

65

 

6.18.

riska teritorijas un objekti, ugunsdzēsība un civilā aizsadzība

66

7.

teritorijas risinājumu apraksts un pamatojums

69

 

7.1.

dzīvojamās Apbūves teritorijas

69

 

 

7.1.1.

Daudzstāvu apbūves teritorija

69

 

 

7.1.2.

Mazstāvu apbūves teritorija

69

 

 

7.1.3.

1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija

69

 

 

7.1.4.

Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema

70

 

7.2.

Sabiedriskās apbūves teritorija, kapsētas

70

 

7.3.

sabiedriskā teritorija

70

 

7.4.

darījumu (komerciālās) apbūves teritorija

70

 

7.5.

rūpnieciskās ( ražošanas) apbūves teritorija

70

 

7.6.

satiksmes infrastruktūras teritorija

71

 

7.7.

Inženiertehniskās infrastruktūras teritorija

71

 

7.8.

karjera teritorija

71

 

7.9.

lauksaimniecības teritorija

71

 

7.10.

mežsaimniecības teritorija

72

 

7.11.

ūdensaimniecības teritorija

72

8.

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

73

9.

Teritorijas plānojuma grozīšanas kārtība

76

10.

turpmāk izstrādājamie detalizācijas projekti

77

 

izmantotā literatūra un materiāli

78


Ievads

Birzgales pagasta teritorijas plānojums ar 2009.gada grozījumiem izstrādāts saskaņā ar Birzgales pagasta attīstības stratēģiju (2006.). Teritorijas plānojumā aprakstīta un attēlota pašreizējā, noteikta plānotā (atļautā) pašvaldības teritorijas izmantošana.

Teritorijas plānojums ir Birzgales pagasta padomes teritorijas attīstības un zemes izmantošanas politika turpmākajiem 9 gadiem vai kamēr spēkā būs 2006. gada 28.decembrī apstiprinātais Birzgales pagasta teritorijas plānojums. Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt Birzgales pagasta teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu un ierobežojumus, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas.

Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārveidošanu, labiekārtošanu, būvniecību un izmantošanu, tai skaitā esošo būvju renovāciju, rekonstrukciju un restaurāciju, kā arī nojaukšanu, inženierkomunikāciju izvietošanu, teritorijas labiekārtošanu, zemes transformāciju un ierīcību, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā. Lai reālā saimnieciskā darbība noritētu saskaņā ar reģionālajām īpatnībām un dabas resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību, teritorijas plānojumā iekļauta informācija par ģeoloģisko uzbūvi un derīgajiem izrakteņiem.

Grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ir pašvaldības saistoši noteikumi, kas, saistībā ar teritorijas plānojumu, nosaka zemes īpašnieku vai lietotāju tiesības un pienākumus attiecībā uz zemesgabala izmantošanu, detālplānojumu izstrādāšanas kārtību un reklāmas izvietojuma nosacījumus. To uzdevums ir nodrošināt, lai būvniecība neradītu traucējumus, ierobežojumus vai bīstamību, neskartu iedzīvotāju un nekustamā īpašuma īpašnieku un lietotāju intereses, nepasliktinātu ekoloģisko situāciju un garantētu estētisku vizuālo risinājumu.

Teritorijas plānojuma 2009.gada grozījumu autori ir SIA “Nagla IF”, valdes locekle Inese Pivare, Nadežda Graudiņa un Irēna Pivore. Grafiskās daļas autore - teritoriālplānotāja Agnese Pivore - Bokta. Izstrādē iesaistīti pagasta speciālisti, uzņēmēji, iedzīvotāji un to interešu grupas, galvenokārt, zemes īpašnieki.


 

1. Terminu un jēdzienu skaidrojums

Šajā nodaļā definēts, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums.

1.1.        Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu ēku un būvju kopums. (BL) tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu ēku un citu būvju, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir primārais elements.

1.2.        Aizsargājami dabas objekti – izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme, un kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

1.3.        Aizsargjosla - noteikta platība, kuras uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Ja šajos noteikumos, vai detālplānojumā, ja tāds tiek izstrādāts, nav noteikts savādāk, ap objektiem un teritorijām ir spēkā aizsargjoslu platumi un aprobežojumi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

1.4.        Apdzīvojuma struktūra - apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā un saites starp tām.

1.5.        Apbūves noteikumi – pašvaldības pieņemti saistošie noteikumi – būvnoteikumi, kas juridiski nodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu nekustamā īpašuma izmantošanas un būvniecības tiesības, nosakot konkrētas prasības zemesgabaliem un ar tiem saistītiem nekustamiem īpašumiem.

1.6.        Apbūves teritorija - teritorija, kas teritorijas plānojumā noteikta apbūvei.

1.7.        Atļautā izmantošana – teritorijas plānojumā atļautie apbūves nosacījumi konkrētai teritorijai vai zemes gabalam. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma līmenī nosaka teritorijas izmantošanas veidus, kas atšķiras ar nodomātās, plānotās vai esošās zemes un būves, arī ēkas vai tās daļas pamat un papildizmantošanu, kā arī noteikto palīgizmantošanu. Izmantošana, kas atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, ir atļautā izmantošana, bet kas neatbilst – aizliegtā izmantošana.

1.8.        Biotopi - dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeoloģiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes.

1.9.        Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

1.10.      Būvatļauja - vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus.

1.11.      Būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana.

1.12.      Ciems - apdzīvota vieta lauku teritorijā, kurai teritorijas plānojumā ir pašvaldības noteikts apdzīvotas vietas statuss un robeža.

1.13.      Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju atteku, pļavu, purvu un upju, citu ūdenstilpju un pārmitrām teritorijām, kur izbūvēm ir pakārtota nozīme.

1.14.      Detālplānojums - pagasta teritorijas teritoriālplānojums, kas detalizē teritorijas plānojumu, nosakot robežas un prasības katrai zemes vienībai vai zemesgabalam.

1.15.      Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000) - tas ir vienots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas izveidots, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu. īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību vai. kur tas nepieciešams, atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās.

1.16.      Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums.

1.17.      Gruntsūdeņi ir pirmais virszemei tuvākais pazemes ūdeņu horizonts, kurš ir bezspiediena vai tā spiediens (līmenis) ir zemāks par slāna virsmu

1.18.      Iela - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta pagasta ciematu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai valsts ceļiem. Pagasta iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts augstāks kategorijas ceļiem un automaģistrālēm.

1.19.      Kapsēta – zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju realizēšanai.

1.20.      Kultūras pieminekļi - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas) kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas Valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

1.21.      Karjers- derīgo izrakteņu (kūdras, grants, smilts, u.c.) ieguves vieta ar atklāto paņēmienu.

1.22.      Mikroliegums - teritorija, kas tiek noteikta tikai īpaši retu sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzībai. Līdzīgi kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retas sugas vai biotopa pastāvēšanu. Tā kā mikroliegumos tiek aizsargātas īpaši retas sugas, tad dati par mikroliegumiem un tajos sastopamajām sugām netiek publiskoti.

1.23.      Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam.

1.24.      Publiskie ūdeņi - publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai (pēc LR Civillikuma). Publiskos ūdeņos katram brīvi atļauta ūdens ikdienišķa lietošana, ciktāl ar to nekaitē sabiedrībai un neaizskar zemes īpašnieka tiesības.

1.25.      Potenciāli piesārņota vieta -augsne, zeme dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas. ražotnes vai citi objekti, kuri. pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.

1.26.      Purvi - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem

1.27.      Rekultivējamās teritorijas - teritorijas, kur zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušies zemes nogabalu bojājumi.

1.28.      Saprobitāte- ūdeņu piesārņotība ar organiskām vielām.

1.29.      Savrupmāja – brīvi stāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja uz dabā reāli atdalīta atsevišķa nekustamā īpašuma zemes gabala ar pagastā noteiktu minimālo zemes gabala platību. Sinonīms ģimenes mājai.

1.30.      Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. (LR likums „Teritorijas plānošanas likums” )

1.31.      Turpmākās izpētes un projektēšanas teritorijas – teritorijas, kurās jāizdara nepieciešamās izpētes un jāpieņem lēmumi par šo teritoriju izmantošanu.

1.32.      Upes baseins - zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā. (LR likums ”Ūdens apsaimniekošanas likums”)

1.33.      Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ.

1.34.      Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgi izveidots (ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur uzkrājas ūdens.


 

2. Plānojuma izstrādes process

2.1. Izstrādes noteikumi

2.1.1. Birzgales pagasta teritorijas plānojums 2006.-2018.

Spēkā esošais Birzgales pagasta teritorijas plānojums 2006.- 2018.(apstiprināts 28.12.2006.) izstrādāts saskaņā ar „Teritorijas attīstības plānošanas likumu”, LR MK noteikumiem Nr.34 (31.01.2004.) “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un LR MK noteikumiem Nr.883 (19.10.2004.) “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” minēto kārtību un procedūru, ņemot vērā spēkā esošos LR likumus un normatīvos aktus.

          Teritorijas plānojuma autors ir SIA „GFE Baltics- Consulting Worldwide”, izstrādē iesaistot pagasta būvvaldes speciālistus, uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, iedzīvotājus un konsultantus.

          Atsevišķā nodaļā ir aprakstītas Ogres rajona teritorijas plānojuma prasības un ieteikumi, kas ņemti vērā un ievērtēti izstrādājot Birzgales pagasta teritorijas plānojumu. Saskaņā ar MK noteikumiem, šajā teritorijas plānojumā ir noteikta ciema robeža Birzgales ciemam.

 2.1.2. Birzgales pagasta teritorijas plānojuma 2009.gada grozījumi

Birzgales pagasta teritorijas plānojuma 2009.gada grozījumu izstrāde uzsākta pamatojoties uz pagasta 2007. gada 27.septembra padomes lēmumu un apstiprināto darba uzdevumu. Grozījumu pamatā ir zemes īpašnieku iesniegumi. 

Saskaņā ar Birzgales pagasta padomes 2007. gada 27. septembra

sēdes lēmumu, prot. Nr.10., 5.&

Teritorijas plānojums balstās uz Birzgales pagasta attīstības stratēģiju (apstiprināta 2006. gada 22. jūnijā, prot.Nr.7., 12.&).

Birzgales plānojums izstrādāts, ievērojot Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojumu (apst. 02.02.2007.) un Ogres rajona teritorijas plānojuma 1.redakcijas projektu.

 Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde uzsākta saskaņā ar 2004. gada 19. oktobra

MK noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas  noteikumi”

 

Birzgales pagasta padome 2007. gada 22. novembrī (prot. Nr.12., 14&) apstiprināja darba uzdevumu teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei.


 

2.2. PAMATPRINCIPI

Plānojuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.(„Reģionālās attīstības likums”)

Birzgales pagasta teritorijas plānojuma grozījumi izstrādāti, balstoties uz vairākiem teritorijas attīstības pamatprincipiem un attīstības plānošanas, vadības, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā tos ievēro:

Programmēšanas princips

Pašvaldība attīstības atbalsta pasākumus īsteno, pamatojoties uz attīstības plānošanas dokumentiem, kas nosaka attīstības prioritātes un atbalsta pasākumu kopumu.

Partnerības princips

Nodrošina sadarbību starp pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Papildinātības princips

Pašvaldības noteiktās prioritātes finansē no pašvaldību budžeta ar valsts, ārvalstu finanšu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību, turklāt dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj cits citu.

Atklātības princips

Reģionālās attīstības plānošanas un ar atbalsta pasākumiem saistīto lēmumu pieņemšanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu pieejamību un sasniegtajiem rezultātiem. Teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Subsidiaritātes princips

Publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī.

Ilgtspējības princips

Esošajām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, kā arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Pēctecības princips

Pagasta teritorijas plānojums izstrādāts ņemot vērā spēkā esošo plānojumu un teritorijas zemes ierīcības materiālus. Materiāli tika izvērtēti, balstoties uz izmaiņām, ko radījušas zemes reforma un zemes izmantošanas politika valstī kopumā un pagastā.

Kopsakarības princips

Birzgales pagasta teritorijas plānojuma mērķis ir veicināt priekšrocību izmantošanu pagasta attīstībā, optimāli izmantot teritorijas attīstības resursu potenciālu, radīt labvēlīgus apstākļus pagasta iedzīvotāju darbam un dzīvei; saglabāt un atjaunot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības nākošajām paaudzēm, tāpēc katrs teritorijas izmantošanas veids izvērtēts šādos aspektos.

Interešu saskaņotības princips

Nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses.

Daudzveidības princips

Teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība.

Detalizācijas princips

Teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi.

Konkurences princips

Teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai.

Nepārtrauktības un pēctecības princips

Mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies.


 

2.3. MĒRĶI un uzdevumi

Teritorijas plānojums izstrādāts ar mērķi veicināt priekšrocību izmantošanu pašvaldības attīstībā, optimāli izmantot teritorijas attīstības resursu potenciālu, radīt labvēlīgus apstākļus iedzīvotāju darbam un dzīvei, saglabāt un atjaunot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, radot pamatu ilgtspējīgai attīstībai turpmākajos 12 gados. Noteikt vispiemērotāko pagasta zemes izmantošanu, ievērojot likumdošanas prasības un pašvaldības, iedzīvotāju un īpašnieku intereses, radot pievilcīgu pagasta attīstības tēlu iedzīvotāju un uzņēmēju priekšstatos un nodrošinot vides kvalitāti.

Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt zemes plānoto atļauto izmantošanu un ierobežojumus zemes izmantošanā, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas. Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru zemesgabalu robežu pārkārtošanu- sadali, apvienošanu, būvniecību, būvju nojaukšanu, teritorijas labiekārtošanu, zemes izmantošanas veida transformāciju, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa izmaiņas, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” nosaka, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (turpmāk – lietošanas mērķis) ir noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana vai zemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībai, zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves izmantošanai.

Paredzot teritorijas izmantošanu rekreācijai un tūrismam, ņemta vērā atbilstošās teritorijas vides ietilpība.


 

2.4. nosacījumi un atzinumi

Saskaņā ar 2004. gada 19. oktobra MK noteikumu

Nr.833 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas  noteikumi” punktiem 10.4. un 24.

 

*     Lielrīgas reģionālā vides pārvalde;

*     Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

*     VAS „Latvijas Valsts ceļi”;

*     VA „Sabiedrības veselības aģentūra”;

*     Valsts Zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa;

*     AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls” Centrālais reģions; AS „Augstspriegumu tīkls”;

*     AS „Latvijas Gāze”;

*     Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres brigāde;

*     LAD reģionālā lauksaimniecības pārvalde, Zemes un ūdens resursu daļa;

*     VAS „Latvijas Dzelzceļš”;

*     SIA „Lattelecom”, SIA „Citrus Solution”;

*     SIA „LMT”;

*     SIA „TELE 2”;

*     SIA „BITE Latvija”;

*     Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība;

*     AS "Latvijas valsts meži";

*     VA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas aģentūra”;

*     Rīgas plānošanas reģiona attīstības padome.

 

Saskaņā ar MK 2004. gada 19. oktobra noteikumu

Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “ 15. punktu

 

*     Ogres rajona Ķeguma novada dome;

*     Ogres rajona Lielvārdes novada dome;

*     Ogres rajona Jumpravas pagasta padome;

*     Bauskas rajona Vecumnieku pagasta padome;

*     Aizkraukles rajona Valles pagasta padome;

*     Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas dome;

*     Ogres rajona pašvaldība.


 

2.5. SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS PROCESS

Atbilstoši 19.10.2004. MK noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, Birzgales pagasta iedzīvotāji, sākot ar plānojuma procesa uzsākšanu un beidzot ar padomes lēmumu par teritorijas plānojuma stāšanos spēkā, tika iesaistīti teritorijas plānojuma izstrādes procesā. Iedzīvotāji un eksperti piedalījās darba semināros un sapulcēs, kur izteica savus ierosinājumus pašvaldības teritorijas izmantošanai. Ar rajona laikraksta starpniecību iedzīvotāji tika informēti, kur var iesniegt savus priekšlikumus, saņemt konsultāciju neskaidros jautājumos.

Sabiedriskās apspriešanas materiāli apkopoti atsevišķos sējumos. Paziņojumi par teritorijas plānojuma uzsākšanu, sabiedriskām apspriešanām, kā arī citām izmaiņām publicēti “Latvijas Vēstnesī”.


 

3. Plānojuma sastāvs

Saskaņā ar MK 2004. gada 19. oktobra noteikumu

Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritoriju plānošanas noteikumi“ 22. punktu

 Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:

*     Paskaidrojuma raksts;

*     Pārskats par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi;

*     Saistošā daļa:

*     Grafiskā daļa;

*     Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

 Birzgales pagasta plānojumam ir sekojošas daļas:

 I.daļa:Paskaidrojuma raksts

 II. daļa: Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi

  III.  daļa: Birzgales pagasta padomes 30.04.2009. saistošie noteikumi Nr.5

  „Birzgales pagasta teritorijas plānojuma ar 2009.gada grozījumiem grafiskā daļa, teritorijas

  izmantošanas un apbūves noteikumi”

  1. sējums teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

  2. sējums Grafiskā daļa


3.1. paskaidrojuma raksts

Saskaņā ar MK 2004. gada 19. oktobra noteikumu

Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritoriju plānošanas noteikumi“ 23. punktu

 

23. Paskaidrojuma rakstā ietilpst vismaz šāda informācija:

23.1. teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības risinājumi, sk. tālāk. 6. nodaļu;

23.2. teritorijas attīstības mērķi un virzieni, sk. tālāk. 5. nodaļu;

23.3. vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums, sk. tālāk. 7. nodaļu.

 

  Plānojuma paskaidrojuma raksta nodaļu vai sadaļu beigās dotas Ogres rajona plānojuma vadlīnijas, kā arī doti „Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā”, kuriem ir rekomendējošs raksturs pašvaldības administratīvajās robežās.


3.2. GRAFISKĀ DAĻA

Saskaņā ar MK 2004. gada 19. oktobra noteikumu

Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “24. punktu

 

 1. karte „Teritorijas pašreizējā izmantošana”

 2. karte „Topogrāfiskā karte”

 3. karte „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” (ar aizsargjoslām un apdzīvotām vietām)

 

24. punkts. Grafiskajā daļā ietilpst M 1:10000 noteiktībā sagatavota karte uz VZD topogrāfijas pamatnes LKS – 92 koordinātu sistēmā 2006. gads.

24.1. topogrāfiskā karte (plāns), kas izmantota vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sagatavošanai- sagatavojusi VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas kartogrāfijas daļa M 1:10000 noteiktībā sagatavota, karte ar izdruku mērogā M 1:10000 vai 1:25 000;

24.2. karte (plāns), kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana- sagatavojusi VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas kartogrāfijas daļa saistībā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem M 1:10000 noteiktībā sagatavota, karte, izdruku mērogā M 1:10000 vai 1:25 000;

24.3. karte (plāns), kurā parādīta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, nosakot, izdruku mērogā M 1:10000 vai 1:25 000:

24.3.1. plānoto maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju un satiksmes infrastruktūras izvietojumu – parādītas, kā arī atsevišķās shēmās paskaidrojuma raksta pielikumā,

24.3.2. aizsargjoslas (aizsardzības zonas), kuru attēlošana iespējama izvēlētajā kartes (plāna) mērogā – parādītas – parādītas, kā arī atsevišķās shēmās paskaidrojuma raksta pielikumā,

24.3.3. teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi.

24.4. citas kartes (plāni), kas nepieciešamas atsevišķu plānoto (atļauto) izmantošanas veidu un izmantošanas aprobežojumu attēlošanai, norādot administratīvo teritoriju robežas.

          Sagatavotas divas shēmas – „Detālplānojamās teritorijas” un „Inženierapgādes shēma ” Birzgales ciemam.


3.3. teritorijas izmantošanas un APBŪVES NOTEIKUMI

Saskaņā ar MK 2004. gada 19. oktobra noteikumu

Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas  noteikumi “ 25. punktu

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi izstrādāti divās daļās, kas ietver prasības zemes vienībām un to apbūvei, kā arī katras teritorijas daļas (ar noteiktu atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu) labiekārtojumam:

 II. daļa 1. sējums

Kopējie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

25. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauj:

25.1. informāciju par atļauto un aizliegto teritorijas izmantošanu;

25.2. piekļūšanas noteikumus;

25.3. zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas un robežu pārkārtošanas noteikumus;

25.4. prasības augstuma ierobežojumiem;

25.5. pagalma noteikumus;

25.6. prasības redzamības nodrošinājumam;

25.7. prasības attālumiem starp būvēm, inženierkomunikācijām;

25.8. prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām;

25.9. prasības ēku un būvju konstruktīvajām daļām un elementiem;

25.10. prasības ārtelpas elementiem;

25.11. prasības inženierkomunikāciju būvniecībai, rekonstrukcijai, ekspluatācijai;

25.12. prasības jaunai satiksmes infrastruktūrai un esošās infrastruktūras rekonstrukcijai;

25.13. prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām un citiem riska objektiem;

25.14. prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai;

25.15. prasības saimniecības ēkām un būvēm, kas paredzētas mājlopiem;

25.16. prasības ēku un būvju rekonstrukcijai, restaurācijai un remontam;

25.17. prasības teritorijas, ēku un būvju uzturēšanai;

25.18. prasības ēkas un būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai;

25.19. prasības dabas teritoriju izmantošanai un apstādījumu ierīkošanai;

25.20. prasības teritorijas labiekārtojumam un elementiem, to vizuālajam un mākslinieciskajam noformējumam;

25.21. prasības īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai;

25.22. prasības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanai;

25.23. prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs, kurām nepieciešama transformācija;

25.24. prasības zemes vienībām, uz kurām iesāktā apbūve vai saimnieciskā darbība nav atbilstoša teritorijas plānotajai (atļautajai) izmanto­šanai;

25.25. prasības būvprojektēšanai, kas uzsākta līdz jauna vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai;

25.26. būvtiesību īstenošanas kārtību;

25.27. prasības detālplānojumiem;

25.28. spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kura papildinājumi nav grozījumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos;

25.29. citas prasības un aprobežojumus:

·   aizsardzība pret vibrāciju,

·   apgrūtinājumi,

·   zemes ierīcības projekti,

·   ainavu izpētes prasības,

·   prasības būvniecībai nelabvēlīgām teritorijām – applūstošām teritorijām,

·   prasības civilās aizsardzībai. 

25.30. nav ietverti ūdenstilpju apsaimniekošanas noteikumi, jo tādi pašvaldībā nav.

 II.daļa 2. sējums

Atsevišķu teritoriju izmantošanas un apbūves noteikumi

Papildus katras atsevišķas teritorijas atšķirīgās plānotās (atļautās) izmantošanas raksturojumam minētas likumdošanas noteiktās prasības:

25.4. prasības apbūves intensitātei un blīvuma rādītājiem;

25.10. prasības jaunveidojamo zemes vienību minimālajām platībām.

Kā atsevišķas nodaļa iekļautas aizsargjoslas (25.28. punkts), kur dots arī tauvas joslas apraksts (25.27. p).

Kā atsevišķas teritorijas atšķirīgās plānotās (atļautās) izmantošanas veids iekļautas derīgo izrakteņu atradnes. (25.26. p.).


3.4. Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi

Saskaņā ar MK 2004. gada 19. oktobra noteikumu

Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “26. punktu

26. Pārskatā par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi ietilpst:

26.1. vietējās pašvaldības lēmumi par vietējās pašvaldības teritorijas plā­nojuma izstrādes uzsākšanu, darba uzdevuma apstiprināšanu (pievienojot darba uzdevumu), sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanu;

26.2. sabiedriskās apspriešanas materiāli (ietverot priekšlikumus, kas saņemti, uzsākot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi, kā arī izstrādes otrā posma sabiedriskās apspriešanas rezultātus);

26.3. ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem;

26.4. institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi;

26.5. ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu;

26.6. ziņojums par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību augstāka plānošanas līmeņa teritorijas plānojuma prasībām.


 

4. Teritorijas plānojuma atbilstības valsts, reģiona un rajona plānošanas dokumentiem

 4.1. Ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas

          2006.gada 12.septembra sēdē MK apstiprināja "Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes" (prot.nr. 47, 29.§), kas noteica, ka valstī ir tikai viens ilgtermiņa plānošanas dokuments – Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas (Attīstības vadlīnijas) – kuru uz 25 gadu ilgu laika posmu apstiprina Saeima. Šāda veida plānošanas dokumenta nepieciešamību nosaka gan ES, gan ANO rekomendācijas attiecībā uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstības plānošanu.

          Attīstības vadlīnijas sastāv no divām daļām: (a) valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātēm, kas izriet no Latvijas salīdzinošo priekšrocību analīzes, un (b) Nacionālā plānojuma, kas iezīmē valsts teritorijas telpiskās attīstības tendences.

          Attīstības vadlīniju izstrādi organizē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), piesaistot visu publiskās pārvaldes līmeņu pārstāvjus, zinātniekus, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, par pamatu ņemot vērā Saeimas 2005.gada 26.oktobrī apstiprinātajā ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” un citos nacionālajos ilgtermiņa plānošanas dokumentos ietvertos risinājumus, kā arī ES Padomes 2006.gada 9.jūnijā apstiprinātajā dokumentā „Atjaunotā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija” noteiktos virzienus.

          Attīstības vadlīnijas tiek izstrādātas un virzītas apstiprināšanai MK gada laikā pēc „Attīstības plānošanas sistēmas likuma” apstiprināšanas. Pēc Attīstības vadlīniju akceptēšanas MK dokuments tiek tālāk virzīts apstiprināšanai Saeimā. Katras nākamās Saeimas pilnvaru sākumposmā tā lemj par Attīstības vadlīniju aktualizācijas nepieciešamību (īpaši attiecībā uz to prioritāšu sadaļu), balstoties uz ieviešanas analīzi, kuru sagatavo RAPLM sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām.


4.2. Nacionālais plānojums

            Būtiskākais vidēja termiņa plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns (NAP), kuru uz 7 gadiem apstiprina Ministru kabinets (MK). NAP nodrošina sasaisti ar valsts attīstības plānošanu ilgtermiņā, nosakot valsts vidēja termiņa prioritātes un iezīmējot rīcības virzienus to sasniegšanai.

          Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 10.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.515 “Nacionālā plānojuma noteikumi” 19.3.apakšpunktu, RAPLM ir sagatavojusi pārskatu par Nacionālā plānojuma izstrādi un ievērošanu, ir atsākts darbs pie rīcības plānā “Deklarācijas par MK iecerēto darbību īstenošanai” paredzētā nacionālā plānojuma dokumenta “Latvijas telpiskās attīstības perspektīva” izstrādes.

Ministru kabineta 14.02.2006. noteikumi Nr.142 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” paredz:

„1. Noteikumi nosaka valsts intereses un prasības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanā un attīstībā, lai aizsargātu vērtīgos attīstības resursus kā nacionālo bagātību.

2. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1ha), kuru norobežo lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, tai skaitā meža zemes, ūdensteces un valsts autoceļi un dzelzceļš, un kas atbilst abiem šiem nosacījumiem:

2.3.1. nogabala zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 60 ballēm šo noteikumu 3. pielikumā minēto pašvaldību teritorijās vai par 50 ballēm-pārējo pagastu un novadu teritorijās, kā arī pilsētu lauku teritorijās;

2.3.2. nogabala platība nav mazāka par 50 ha.

4. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijai par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās nosaka Ministru kabineta 2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr.619 "Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas."

5. Rajona pašvaldība kopīgi ar vietējām pašvaldībām, atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam un Ministru kabineta 2005. gada 11. oktobra noteikumiem Nr.770 "Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" izstrādājot rajona pašvaldības teritorijas plānojumu, nosaka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju zemes nogabalus atbilstoši šo noteikumu 2.3. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošajiem augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas materiāliem.”

Birzgales teritorijas plānojumā izdalītas nacionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās lauksaimniecības zemes.

Tiek turpināts darbs pie nacionālā plānojuma sadaļām ”Valsts teritorijas apdzīvojuma struktūra” un “Nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas”, līdz ar to apdzīvotās vietas statuss un riska objekti tiks noteikti saskaņā ar noteikumu projektiem.


4.3. Rīgas reģions

          Pagasta attīstība nav izolēta, atrauta  no Latvijas valsts un Rīgas reģiona kopīgās attīstības un to savstarpējās mijiedarbības. Birzgales pagasts atrodas Rīgas plānošanas reģionā un pagasta attīstība iekļaujas kopējās Rīgas reģiona attīstības tendencēs. Rīgas reģionam izstrādāti vairāki būtiski plānošanas dokumenti:

*     Rīgas reģiona attīstības stratēģija (2000.-2020.g.);

*     Rīgas reģiona attīstības programma (2005.-2011.g.);

*     Rīgas plānošanas reģiona inovatīvās attīstības programma (2005.-2010.g.);

*     Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums (2005.-2025.g.).

Rīgas reģiona telpiskā plānojuma izstrāde uzsākta 2003. gada maijā un tas apstiprināts 2007. gada 2.februārī.

          Rīgas plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma trešā daļa - Teritorijas plānojuma vadlīnijas (turpmāk – Vadlīnijas) – satur vadlīnijas rajonu un vietējo pašvaldību teritoriju plānošanai un attīstības programmu izstrādei un priekšlikumus valsts un reģionālajām sadarbības institūcijām nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas saskaņotības nodrošināšanai.

Rīgas reģionā apdzīvoto vietu funkcionālo lomu raksturo darba vietu daudzveidība un pārstāvēto iestāžu/ uzņēmumu piederība primārajam, sekundārajam vai terciārajam tautsaimniecības sektoram, kā arī iespējas piedāvāt dažādus, tostarp sociālos un pārvaldes iestāžu pakalpojumus, sasniedzamība, novietojums pret citām apdzīvotām vietām u.c. faktori. To kapacitāti, t.i. spēju veikt dažādas funkcijas, noteic arī to iedzīvotāju skaits, savukārt dzīves vides pievilcību iedzīvotājiem ietekmē arī apbūves un neapbūvētās “brīvās” telpas (ielu un laukumu, apstādījumu, mežu, ūdeņu) proporcijas, daudzveidība un estētiskās kvalitātes.

Birzgales pagastam svarīgi un tā teritoriju ietekmē sekojoši reģiona attīstības nosacījumi un teritorijas plānošanas vadlīnijas:

(1) Tūrisma/rekreācijas un dabas vides areālos esošo pašvaldību plānos par prioritāti uzskatāma teritoriju izmantošana tūrisma un rekreācijas iespēju attīstībai, sniedzot atbalstu šai darbībai;

(2) Plānot ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas un to nodrošinošas infrastruktūras attīstību, ņemot vērā vides aizsardzības prasības un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānus;

 (4) Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, mežu zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos;

(5) Paredzēt ūdensmalu izmantošanu sabiedrības vajadzībām, saglabāt ūdensmalu pieejamību un pārvietošanās iespējas gar tām. Plānot peldvietu izvietojumu un labiekārtošanu ar autostāvvietu izvietojumu pie tām;

(6) Paredzēt izstrādāt vietējās lauku identitātes un rakstura saglabāšanas nosacījumus jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām (ēku veidolam, ēku jumtiem, būvniecības materiāliem, ēku krāsai u.c.,), ainavai un teritoriju apsaimniekošanai, ieteikumus tradicionālai lauku būvniecībai un vietējo būvmateriālu izmantošanai.

4.3.1. Telpiskā plānojuma vadlīnijas

(1) Teritoriju plānojumos paredzēt pasākumus, kas:

*     nepieļauj jaunas pilsētu atlūzu apbūves – mājokļu ciematu/ciemu un atsevišķi izvietotu ražošanas ēku attīstīšanu;

*     veicina mājokļu ciemu nodrošināšanu ar atbilstošu tehnisko un vides

*     infrastruktūru, pakalpojumiem un darba vietām, rekreācijas iespējām.

(2) Paredzēt pasākumus, kas nepieļauj vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu. Īpaša uzmanība veltāma, lai novērstu vienlaidus lineāras apbūves joslu izveidošanos gar valsts galvenajiem autoceļiem saglabājot zaļos/atvērtos starpposmus.

 (3) Ierobežot esošo viensētu apbūves izplešanos un jaunu viensētu tipa apdzīvoto vietu veidošanos, nosakot, ka minimālā viensētas platība ir 2 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un ka mežsaimniecības zemēs jaunas viensētas nav veidojamas.

(4) Plānot rekreācijas un tūrisma iespēju attīstību Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, ņemot vērā loka ekoloģiskās funkcijas un vides aizsardzības intereses.

(5) Neatbalstīt tādas dinamiskas un plašas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un rekreācijas iespēju attīstībai.

(6) Neparedzēt meža zemju transformāciju dzīvojamai un ražošanas apbūvei.

(7) Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu citos zemes izmantošanas veidos. Tikai balstoties uz argumentētu nepieciešamību pieļaujama lauksaimniecības zemju transformācija jaunai būvniecībai. 

4.3.2. Tūrisma un dabas aizsardzības teritorijas

Reģionā var izdalīt piecus galvenos dabas un kultūrvēsturiskā tūrisma attīstības un dabas aizsardzības areālus, kur viens no tiem ir Daugavas ieleja.

Šajās teritorijās prioritāte ir ilgtspējīga tūrisma attīstība saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas nosacījumiem. Citas dinamiskas saimnieciskās darbības, kas var radīt kaitējumu tūrisma attīstībai un videi, un liela izmēra tūrisma aktivitātes, kas nav atbilstošas izvēlētajam tūrisma profilam, nav pieļaujamas.

Šajās teritorijās ir jāattīsta augstvērtīga tūrisma infrastruktūra, tūrisma produkts jāveido atbilstoši resursiem un teritorijas identitātei. Jāveic kopīgi mārketinga pakalpojumi. Vadlīnijas paredz:

(1) Plānot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, saskaņā ar šo teritoriju dabas aizsardzības noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem, izmantošanu ilgtspējīga tūrisma attīstībai, atbilstoši izvēlētajam tūrisma profilam.

(2) Neatbalstīt un plānos neparedzēt tādas dinamiskas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un tūrisma attīstībai.

(3) Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, meža zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.

4.3.3. Vadlīnijas upju ieleju telpām

 (1) Nodrošināt upju ekoloģisko funkciju saglabāšanu, neparedzot darbības, kas varētu tās apdraudēt. Paredzēt upju ieleju prioritāru izmantošanu rekreācijai un ilgtspējīga tūrisma attīstībai.

(2) Nodrošināt upju krastu pieejamību un pārvietošanās iespējas gar tiem. Aizliegt lielāku teritoriju gar upēm nožogošanu. Izņēmuma gadījumi attiecināmi tikai uz valsts nozīmes infrastruktūras objektu teritorijām.

(3) Gar upēm nepieļaut vienlaidus apdzīvojuma attīstību. Neparedzēt atsevišķu jaunu dzīvojamās apbūves parcelāciju izveidi upju ielejās ārpus esošajiem ciemiem vai pilsētu robežām.

(4) Jauno attīstību upju ielejās plānot ar saudzīgu attieksmi pret ainavu, lai tā nebojātu skatus, nedegradētu ainavu, neveidotu vizuālas barjeras. Kultūrainavuaizsardzības un attīstības plānos īpašu vērību veltīt ainavu renovācijas/rekonstrukcijas pasākumiem.

4.3.4. Vadlīnijas pilsētu un citu apdzīvotu vietu plānošanai

(1) Katras apdzīvotas vietas plānojumam jāveicina dzīves vides kvalitātes paaugstināšanās (uzlabošanās) ne tikai dotajā pašvaldībā, bet visā reģiona teritorijā, sabalansējot vietējās un reģiona attīstības intereses, ekonomikas izaugsmes un dabas un kultūrvides aizsardzības/saglabāšanas prasības.

(2) Katras apdzīvotas vietas apdzīvojuma attīstība jāplāno vienlaicīgi ar tehniskās, vides (t.sk. vienotu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu izbūvi jaunajai apbūvei) un sociālās infrastruktūras attīstību.

(3) Apdzīvoto vietu plānojumos dažāda veida dabas un kultūras objekti, tostarp dabas aizsardzības objekti un kultūras pieminekļi, jāvērtē kā apdzīvotās vietas attīstības resursi, kuru sakopšanā ieguldītie līdzekļi dod ne tikai tiešu, bet arī netiešu atdevi.

4.1. attēls. Rīgas reģiona apdzīvojuma un lauku telpas telpiskā struktūra

 

(4) Prognozējama pilsētu un citu apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaita iespējamā izaugsme.

(5) Izvērtējams pastāvošais un potenciālais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem un atbilstoši rezervējamas teritorijas mājokļu attīstīšanai.

 (6) Paredzamas teritorijas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotāju skaitam atbilstoša pakalpojumu un darījumu iestāžu/uzņēmumu (pirmsskolas iestādes, skolas, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un kultūras iestādes, tirdzniecības centri) izvietošanai.

(7) Izstrādājot teritorijas plānojumu, ņemt vērā attiecīgās teritorijas kultūras mantojuma vērtības.

(8) Lokālās atbalsta struktūrās ietilpstošo mazo pilsētu un lauku ciemu teritoriju plānojumos īpaša vērība veltāma funkciju savstarpējā sadalījuma un pilsētu/ciemu sadarbības izveidei, īpaši nodarbinātības, pakalpojumu, savstarpējās un citu centru sasniedzamības nodrošināšanas jautājumiem atbilstošās lokālās atbalsta struktūras ietekmes telpā.

4.3.5. Perspektīvas ieviešana, priekšnosacījumi un kārtība

Telpiskā plānojuma ievērošanas pārraudzība ir Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes kompetencē. Rīgas plānošanas reģiona Telpiskā plānojuma ievērošanas uzraudzību, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes uzdevumā, nodrošina Rīgas reģiona attīstības aģentūra. Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes norādītajā laikā, Rīgas reģiona vietējām un rajonu pašvaldībām jāveic nepieciešamie grozījumi savos teritoriju plānojumos un attīstības programmās, ņemot vērā Rīgas plānošanas reģiona Telpiskā plānojuma Perspektīvas nosacījumus un Teritorijas plānojumu vadlīnijas. Birzgales pagasta padome, izstrādājot 2009.gada grozījumus, ir ievērtējusi reģiona plānojumu.

Paziņojums par reģiona plānojuma apstiprināšanu publicēts 09.02.2007. laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Ar 2007.gada 2.februāra Rīgas reģiona attīstības padomes lēmumu nr.9 "Par Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojumu 2005.-2025.gadam" ir apstiprināts Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojums 2005.-2025.gadam.Dokumenta izstrādātājs: Rīgas plānošanas reģiona attīstības padome un Rīgas reģiona attīstības aģentūra Rīgā, Kaļķu ielā 24, tālr. 7830803.Ar apstiprināto Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojumu 2005.-2025.gadam var iepazīties Rīgā, Kaļķu ielā 24, vai mājas lapā internetā www.rigaregion.lv


4.4. Ogres rajons

Ogres rajona pašvaldības, attīstībā ir savstarpēji saistītas vienotā saimnieciski ģeogrāfiskā telpā. Birzgales pagasta attīstība ļoti būtiski un noteiktos ietvaros saistīta ar Ogres rajona attīstības virzieniem.

Saskaņā ar Ogres rajona Attīstības programmu 2005.-2012. ir noteiktas sekojošas rajona teritorijas attīstības prioritātes:

*     prioritāte 1 – Konkurētspējīgas un daudzveidīgas tautsaimniecības un aktīvas komercdarbības attīstība

*     prioritāte 2 – Infrastruktūras un vides attīstība

*     prioritāte 3 - Cilvēkresursu attīstība

*     prioritāte 4 - Sociālās palīdzības un veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana

 Uz Birzgales pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes laiku, Ogres rajona teritorijas plānojumam tiek veikta pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas procedūra. Ogres rajona teritorijas plānojumā projektā vēlamās telpiskās struktūras attīstības virzieni iezīmēti saistībā ar stratēģiskajiem attīstības dokumentiem, to noteiktiem virzieniem, pamatojoties uz telpiskās plānošanas pamatprincipiem un ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumiem. Rajona telpiskās struktūras būtiskie elementi reģiona attīstības stratēģijā nosprausto ekonomisko un sociālo mērķu īstenošanai ir:

*     policentrisks apdzīvojums;

*     augstas kvalitātes infrastruktūra un satiksme;

*     atvērtās (lauku) telpas areāli ar kvalitatīvu vidi.

Rajona plānojums nosaka galvenās prasības un vadlīnijas telpiskās struktūras elementiem.

Plānojumā ir noteikts vēlamais apdzīvojuma centru iedalījums vairākos līmeņos atbilstoši Rīgas reģiona teritorijas plānojuma noteiktajiem teritorijas apdzīvojuma centru līmeņiem:

·    Reģiona nozīmes ( reģiona līmeņa attīstības centrs);

·    Vietējas nozīmes ( vietējā līmeņa attīstības centri);

·        Lokālā atbalsta ( zemākā līmeņa attīstības centri);

  Birzgales pagastā kā zemākā līmeņa attīstības centrs tiek noteikts Birzgales ciems.

·    Apdzīvojums bez attīstības centra nozīmes.

o Ciemi.

Ciemu teritoriju attīstības procesā jāpapildina vai jāveido iedzīvotāju skaitam un apdzīvojuma mērķiem atbilstošu funkciju spektrs, paredzot to izaugsmes iespējas vai iekļaušanu rajona apdzīvojuma struktūras atbalsta karkasā.

o Vasarnīcu un dārzkopju sabiedrības.

Vasarnīcu un dārzkopju sabiedrību teritorijas - vēsturiski attīstīti kā īslaicīgās atpūtas teritorijas, kuras pastiprināti pārveidojas par pastāvīga apdzīvojuma teritorijām;

o Viensētu grupas

Par viensētu grupām rajona teritorijā tiek definētas blīva apdzīvojuma vietas lauku teritorijā kurām nav noteikts ciema statuss.

o Viensētas.

 

Ogres rajona intereses un teritorijas plānojuma 1.redakcijas projekta nosacījumi, kas tiek ievērtēti teritorijas plānojumā, doti nodaļu un sadaļu beigās pelēka fona laukumos.

4.5. Kaimiņu pašvaldības un kopīgo interešu teritorijas

Problēmām nav administratīvu robežu, tāpēc ļoti svarīgs ilgtspējības priekšnoteikums ir pašvaldību sadarbība. Sekmīgas sadarbības pamatā ir kopīgas intereses un mērķi, spēja vadīt un koordinēt procesu politiskā un izpildlīmenī.

Svarīgākie kopīgo interešu jautājumi, kas atspoguļoti teritorijas plānojumā:

*           līdzdalība Daugavas upes baseina apsaimniekošana;

*           ceļu tīkla apsaimniekošana;

*           sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības plānošana;

*           daudzveidīgu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana;

*           dabas lieguma (arī Natura 2000 vieta) “Daugava pie Kaibalas” apsaimniekošana;

*           sadarbība tūrisma pakalpojumu un tūrisma infrastruktūras attīstībā, kopīgu tūrisma maršrutu izstrāde;

*           rekreācijas vietu attīstība;

*           projektu saskaņošana robežai piegulošajos īpašumos.

Kopējo interešu loks turpmākās sadarbības gaitā var tikt precizēts un paplašināts.

Birzgales pagasts un tā apkārtējās pašvaldības savā darbībā un attīstībā ir cieši saistītas. Lai risinātu reģionāla mēroga problēmas un īstenotu projektus, kas skar vairāku pašvaldību intereses, nepieciešama vienošanās par kopējām politiskām nostādnēm un resursu ieguldījumu.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu, vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Likumā dots uzdevums Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) konsultēties ar vietējām pašvaldībām un izstrādāt vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

2007.gada 11.decembra RAPLM izstrādātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā, Birzgales pagasts veido vienotu administratīvo teritoriju ar Ķeguma novadu (apvienotā novada platība - 492,0km2, 6334iedz.).

 

Kopīgo interešu teritorijas – teritorijas kaimiņu pašvaldību un Birzgales pagasta pierobežā, kuru attīstība var ietekmēt nekustamā īpašuma izmantošanu kaimiņu pašvaldībā un Birzgales pagastā. Teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām.

Citu rajonu pašvaldību un Birzgales pagasta kopīgo interešu teritorijas parādītas Ogres rajona teritorijas plānojumā.

 

4.2. attēls. kopīgo interešu teritorijas

                   (Avots: Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.)

 

Ar Bauskas rajonu – kopīgu vides aizsardzības, tūrisma un rekreācijas projektu veidošana aizsargājamo mežu un purvu biotopu teritorijās Birzgales un Vecumnieku pagastu pierobežā.

Ar Aizkraukles un Bauskas rajona pašvaldībām - kopīgu transporta infrastruktūras projektu izstrādē un realizācijā, kā arī pasažieru plūsmas attīstības izpētē.

Ar Aizkraukles rajonu – sadarbība Daugavas upes krastu erozijas problēmu risināšanā.

 

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas atzīta kā kopīgo interešu teritorija, atļauta esošā un atļautā plānotā teritorijas izmantošana.

Kopīgo interešu teritorijas nosacījumi stājas spēkā, ja kopīgo interešu teritorijas un būvprojektu saskaņošana notiek abpusēji.

 

Kaimiņu pašvaldību intereses saskaņotas, saņemot atzinumus.

 

 5. Teritorijas raksturojums

 

5.1. VISPĀRēJS RAKSTUROJUMS

Birzgales pagasts atrodas Daugavas kreisajā krastā, Latvijas vidusdaļā- Latvijas seno novadu Vidzemes, Kurzemes- Zemgales, Sēlijas krustpunktā. Tas ir viens no lielākajiem (29392ha) pagastiem Latvijā un vislielākais Ogres rajonā.

Pagasts robežojas ar:

*     sauszemes robeža ar Ķeguma novadu Ogres rajonā, Jaunjelgavas pilsētu un Valles pagastu Aizkraukles rajonā, ar Vecumnieku pagastu Bauskas rajonā.

*     ūdens robeža pa Daugavu ar Lielvārdes novadu un Jumpravas pagastu.

Pagastā dzīvo 1872 iedzīvotāji (PMCP dati uz 01.07.2008.), no kuriem Birzgalē dzīvo apmēram 40% jeb 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums - 6,4 cilvēki uz km2. Pēc nacionālā sastāva 86% iedzīvotāju ir latvieši. Pēc dzimuma 51% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 49%- sievietes.

Dominējošais virsmas augstums – no 20-30m v.j.l. teritorijas R daļā, līdz 50m vjl. teritorijas vidus un austrumu daļā. Visaugstākā vieta – Smilšu kalns 85 m v.j.l.

Birzgales pagastā atrodas rajona lielākie mežu masīvi (mežainums ir 61%). Dominējošie egļu priežu meži. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem tikai 28%.

Pagasta robežojošā upe – lielākā Latvijas upe  - Daugava. Teritoriju šķērso sīkākas upes un strauti: Melderupe, Torbanupīte, Deģupīte, Taļķe, Vīksniņa. Ir vairāki nelieli ezeriņi, lielākie – Pankas ezers, Vitkopezers. Birzgales pagastam pieder 5 salas uz Daugavas.

Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz Vecumniekiem un Valli). Pagasta dienviddaļu šķērso Jelgavas - Krustpils dzelzceļš.

Derīgie izrakteņi: māls, saldūdens kaļķiezis, kūdra, sapropelis, grants, smilts.

Pagasts ir ar ievērojamu kultūrvēsturisko pagātni, nozīmīgiem tās pieminekļiem un skaistu, resursiem bagātu dabu.


 

5.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība

Bijušie Birzgales nosaukumi: Linde, Linden, Lindenskaja.

Ziņas par Lindi sastopamas jau 13.gs. hronikās. Birzgale nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, izņemot nelielu apvidu iepretī Jumpravai, kas piederēja Rīgas arhibīskapijai. Livonijas ordeņa zemes nonāca Kurzemes un Zemgales hercogistē un vēlāk Krievijas impērijas Fridrihštates (Jaunjelgavas) un Bauskas apriņķos, bet Rīgas arhibīskapa zemes zviedru Vidzemē un vēlāk Rīgas apriņķī.

1542.g. Daugavas malā tika izlēņota zeme J.Pletenbergam, kas tur izveidoja Lindes muižu (Pletenberģi, Lielo Daugavas muižu). 18.gs. vidū- 19.gs. sākumam G.Pletenbergs un viņa meita S.Mengdena uzcēla jaunas muižas ēkas, ierīkoja parku. 1884.g. muižu nopirka P.K.J.Hāns. Lindes muižai bija Birzgales (Mazās muiža), jaunā, Vidus, Priedes, Lauku, Gaiļu, Pļavu un Berģu pusmuižas. Pagasta D daļā Kurzemes hercogistes laikā tika ierīkota hercoga Jēkaba Kalna medību muiža. Vēlāk tā nonāca Vīndedžu dzimtas īpašumā. Pagasta DR stūrī bija Kannenieku muiža. Mazjumprava Daugavas krastā 1259.g. tika uzdāvināta Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim. Te izveidojās pusmuiža, pārceltuve, krogs, dzirnavas, 27 mājas (1668.g.). 18.gs. otrajā pusē Mazjumprava nonāca Fītinghofu īpašumā. Jaunjelgavas pusē aiz Mazjumpravas 17.gs. izveidojās Alstiķes muiža, kas 18.gs. vidū nonāca Dubarilu, bet 1875.gadā  Nolkenu īpašumā.

Agrārās reformas laikā Birzgales - Lindes muiža un mācītājmuiža tika sadalītas 178 vienībās. 1935.gadā Birzgales pagastā bija 455 zemnieku saimniecības. 4904 ha aizņēma aramzeme, 2848 ha- pļavas, 2499 ha- ganības, 749 ha- meži, 136 ha- purvi. 12,9% no sējumu kopplatības aizņēma rudzi, 6,2% kvieši, 4,4% mieži, 20,5% auzas, 5,6% kartupeļi, 30,0% āboliņš un tīruma zālāji. Darbojās dzirnavas Birzgalē un Mazjumpravā, pienotava, 4 kalēju un 3 galdnieku darbnīcas, divi veikali, nespējnieku nams.

1935.gadā Birzgales pagastā dzīvoja 2439 iedzīvotāji, t.sk. 92,9% latviešu, 2,4% krievu, 0,9% poļu, 0,8% vāciešu.

1935.gadā Birzgales pagasta platība bija 20 750 ha, tas atradās Rīgas apriņķī. 1945.gadā Birzgales pagastā izveidoja Birzgales, Daugaviešu, Degļupes un Oškalnes ciemus, bet pagastu 1949.gadā  likvidēja.

Padomju okupācijas varas represijās cietuši ~182 birzgalieši: 24 izsūtīti 1940.- 1941.g., 105 izsūtīti 1949.g., 4 nošauti, 49 apcietināti. Iznīcinātas daudzas viensētas.

1948. un 1949.gadā tagadējā Birzgales pagasta teritorijā tika izveidoti vairāk nekā 10 kolhozi (Tālava, Zelta druva, Brīvā Birzgale, Degļupe, Taurkalnes zieds, Zaļā zeme, Mičurins, Plēsums, Daugavietis, Darba vara, A.Pumpurs). Vēlāk, tos apvienojot, palika „Mičurinietis”, „1.maijs”, „Jaunā gvarde” Birzgale ciemā un „Druva” un „Vārpa” Daugaviešu ciemā. 1957.g. kolhozu vietā izveidoja Birzgales padomju saimniecību un kolhozu „Druva”, kuru 1978.adā. arī pievienoja padomju saimniecībai. Šai laikā darbojās Birzgales, Upes un Širmeļu krejotavas, divas dzirnavas, kokapstrādes un keramikas darbnīcas, Birzgales un Lāčplēša mežniecības- mežistrādes iecirkņi, Birzgales patērētāju biedrība, 10 veikali, ēdnīca, grāmatnīca, kā arī Birzgales, ciršu, Gobas un Lāčplēša sakaru nodaļas. Birzgalē atradās veterinārais iecirknis.

Vēlāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā līdz 1979.gadam, tagadējam Birzgales pagastam (atjaunots 1990.g.) pievienota daļa bijušo Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagastu teritorijas.


 

5.3. PAGASTA TERITORIJAS VĒRTĪBAS

Birzgales pagasta tālākai attīstībai jābalstās uz pagasta priekšrocībām un vērtībām:

*     ekoloģiski tīra vide;

*     Daugava;

*     attīstīta transporta infrastruktūra:

*     mežu resursi;

*     vizuāli augstvērtīgas ainavas un teritorijas ar lielu bioloģisko daudzveidību;

*     kultūrvēsturiskie objekti;

*     pievilcīga vide dzīvojamai apbūvei;

*     rekreācijas teritoriju potenciāls.

Pieaugot iedzīvotāju materiālajam nodrošinājumam, svarīga nozīme būs dzīves vietas izvēlei. Prioritāte tiks dota vietām ar ērtu piekļūšanu darba vietai, ar ērti pieejamiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, ar labām atpūtas iespējām. Pareiza pašvaldības politika – informācija par potenciālajiem apbūves gabaliem, ceļu stāvokļa uzlabošana, teritorijas reklamēšana- rada labvēlīgus apstākļus cilvēku piesaistē.


 

5.4. Teritorijas attīstības mērķi un ptioritātes

Birzgales pagasta attīstības stratēģijā ir izvirzīti mērķi un uzdevumi, kuru īstenošana dotu iespēju kļūt par attīstīties spējīgu pašvaldību, kas efektīvi pilda savas funkcijas.

Birzgales pagasta attīstības vispārējie mērķi:

*     radīt priekšnosacījumus ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai;

*     sekmēt veselīgu, labvēlīgu un drošu vidi saimnieciskajai darbībai un visiem pagasta iedzīvotājiem;

*     veicināt videi draudzīgu pagasta ekonomiku, nodrošinot vietējās sabiedrības ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību;

*     nodrošināt attīstības gaitā pagasta ainaviskās un bioloģiskās daudzveidības vērtību saglabāšanu;

*     paaugstināt pagasta esošo un topošo uzņēmēju ekonomiskās un ekoloģiskās izglītības līmeni.

Saskaņā ar Birzgales pagasta attīstības stratēģiju noteiktas sekojošas pagasta attīstības prioritātes:

*     tūrisms;

*     lauksaimniecība;

*     mežsaimniecība;

*     izglītība;

*     kultūra;

*     veselības aprūpe;

*     grants, smilts un kūdras ieguve.


 

5.5. Birzgales pagasta nākotnes vīzija

Birzgales pagasta vīzija ir pašvaldības nākotnes tēls, ko varētu sasniegt balstoties uz priekšrocībām un izmantojot attīstības iespējas, novēršot iespējamos draudus un atrisinot problēmas.

Birzgales pagastā ir pozitīvs migrācijas saldo un iedzīvotāju dabiskais pieaugums.

Uzlabojas iedzīvotājiem pieejamās infrastruktūras kvalitāte.

Uzlabojas Birzgales pagasta teritorijas pārvaldīšanas kvalitāte un efektivitāte.

Pilnveidota un sekmīgi darbojas birzgales pagasta informatīvā sistēma.

Tradicionāla lauksaimnieciskā ražošana koncentrējas zemnieku saimniecībās, kuras apsaimnieko lielas zemes platības (50ha un vairāk). Zemnieku saimniecības kooperējas saražotās produkcijas realizēšanai vai pārstrādei. saimniecībās ar nelielu zemes platību būtisku nozīmi iegūst netradicionālā lauksaimniecība un tradicionālās lauksaimniecības ekoloģiski tīrās produkcijas (piens, gaļa, dārzeņi, augļi) ražošana, ko sekmīgi iespējams realizēt vietējā tirgū.

Pagasta teritorijā esošie meži tiek apsaimniekoti un atjaunoti atbilstoši izstrādātajiem mežu apsaimniekošanas projektiem. Mežsaimniecība ir svarīgs vietējo iedzīvotāju ienākuma avots.

Pagastā netiek plānots attīstīt rūpnieciskus uzņēmumus ar ievērojamu darbinieku skaitu, tomēr tiek izmantotas esošās nenoslogotās ražošanas platības, pielāgojot tās tirgus ekonomikā dzīvotspējīgu uzņēmumu biznesam. šajās ražotnēs iespējams vislielākais darbavietu pieaugums un tajā tiek nodarbināti pagasta iedzīvotāji, kuri nespēj vai nevēlas veidot savu uzņēmējdarbību.

 

 Birzgales pagasts 2016.gadā būs:

*     ilgtspējīgs pagasts Ogres rajona dienvidos;

*     plūsmas (attīstības virziena) Ķegums – Jaunjelgava ietekmes zonā kā viens no zonas attīstības veicinātājiem un nodrošinātājiem;

*     nozīmīgs izglītības, kultūrvēsturiskā, ekotūrisma, lauku tūrisma centrs;

*     ar netradicionālu lauksaimniecību, ekoloģisko produktu audzēšanu, apmācību, tālāk izglītošanu;

*     attīstīta kokapstrāde un amatniecība;

*     pievilcīga dzīves un darba vide.


 

6. Teritorijas pašreizējās izmantošana un attīstības priekšnoteikumi

 

6.1.fizioģeogrāfiskais stāvoklis

6.1.1.Klimats

           Pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas klimatiskajā rajonā. Apvidus klimats ir samērā sauss un mēreni silts. Raksturīgas salīdzinoši maigas ziemas ar nepastāvīgu sniega segu un salīdzinoši garu bezsala periodu.

          Gada vidējā temperatūra ir 5,60C. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no - 5,40C līdz - 6,50C, jūlija - no 160C līdz 19,40C. Aktīvo temperatūru summa sasniedz 20000C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 – 700mm, no tiem siltajā gada laikā nolīst 450 – 500mm. Bezsala periods ilgst 130-140 dienas.

          Teritorijas klimatiskos apstākļus būtiski ietekmē Daugava – vasaras šeit vēsākas un ziemas siltākas nekā blakus esošajās teritorijās. Paaugstināts gaisa mitrums nosaka biežāku miglu un salnu veidošanos.

 6.1.2.Reljefs

Birzgales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē Daugavas kreisajā krastā - R daļa Upmales paugurlīdzenumā, A daļa- Taurkalnes līdzenumā, Daugavas mala- Lejasdaugavas senlejā. Reljefs lēzeni viļņots, pagasta centrālo daļu šķērso Valles morēnu grēda, gar kuras A piekāji uz A no Lindes un Birzgales iet Upmales paugurlīdzenuma un Taurkalnes līdzenuma robeža. R daļā augstums pie Kalniņiem sasniedz 70,9m vjl. DA daļā iekšzemes kāpu joslā- 84,4m vjl. Lejasdaugavas senlejas lielāko daļu appludinājusi Ķeguma ūdenskrātuve, kuras vidējais līmenis ir 31,8m vjl., platums 400- 1100m, dziļums 8- 16m, tās krasti vietām stāvi.

 6.1. attēls. Teritorijas dabas rajoni un apvidi

 (Avots: Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.)

6.1.3.Ģeoloģiskā uzbūve

   Tāpat kā visā Latvijā, arī Birzgales pagastā ģeoloģisko griezumu veido divi pamatelementi – kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega.

  Kristāliskā pamatklintāja virsma ieguļ pie mīnus 970 – mīnus 950 m absolūtā augstuma atzīmēm. Tajā sastopami arhaja vecuma metamorfi un intruzīvi ieži, kas veidojušies pirms vairāk nekā 2600 miljoniem gadu. Pamatklintāja iežu vecums un savstarpējā saguluma apstākļi ir vēl nepietiekami izpētīti.

  Nogulumiežos, sākot no senākajiem, visdziļāk iegulošajiem iežiem, ir konstatēti kembrija, ordovika, silūra, devona un kvartāra periodu nogulumi. Nogulumiežu segas kopējais biezums pagasta teritorijā ir aptuveni 970 - 1000 m. Kembrija sistēmā visā Latvijā notika ilgstoša zemes garozas grimšana un ar to saistīta jūras baseina transgresija (uzvirzīšanās). Šajā laikā pagasta teritorija atradās seklā jūras baseinā, kurā notika smalkgraudainas smilts (kas vēlāk pārveidojās par smilšakmeni), mālu un mālainu aleirolītu izgulsnēšanās. Kembrija nogulumus pārsvarā veido zaļganpelēki, pelēki, pelēkzaļi, balti smilšakmeņi un aleirolīti, ar retām mālainu aleirolītu un mālu starpkārtām. Kembrija nogulumu biezums mainās no 20 līdz 50 m un to virsma ieguļ 910 - 930 m zem jūras līmeņa (zjl.).

  Ordovikā notiek jauna jūras baseina uzvirzīšanās. Zemes garozas grimšanas dažādas intensitātes dēļ mainās baseina dziļums un tajā nogulsnēto nogulu veidi. Ordovika nogulumus veido zaļganpelēki, sarkanbrūni, pelēki dažādi merģeļi, māli un kaļķakmeņi (detrīta, pikaini, oolītu). Ordovika nogulumu kopējais biezums mainās no 230 līdz 250 m, bet to virsma ieguļ pie mīnus 700 – mīnus 680 m absolūtā augstuma atzīmēm. Ordovika perioda beigās visa Latvijas teritorija kļūst par sauszemi, kas pastāvēja ļoti īslaicīgi.

  Silūra sākumā sākas jauna jūras transgresija. Šīs sistēmas nogulumos, kuru kopējais biezums pagasta teritorijā sasniedz 120 – 150 m, sastopami tumšpelēki, zaļganpelēki, pelēki merģeļi, mālaini merģeļi, mālaini kaļķakmeņi, karbonātiski māli. To virsma ieguļ pie 540 - 560 m zjl..Silūra beigās Latvijā izveidojas sauszeme un notiek agrāk izveidojušos nogulumu noārdīšanās (denudācija).

  Devona slāņkopa ir visapjomīgākā visā nogulumiežu segā un tās kopējais biezums sasniedz 530 - 560 m. Slāņkopas veidošanās aizsākās pirms aptuveni 405 miljoniem gadu, kad teritorija no jauna iegrimst un izveidojās jūras baseins. Devona nogulumi uzkrājušies dažāda dziļuma un ūdens sāļuma jūras baseinā, tam vairākkārtīgi regresējot (kļūstot seklākam) un transgresējot (padziļinoties). Devona griezumu aizsāk Ķemeru svītas ieži – sarkanbrūni, pelēki, violeti, dzeltenpelēki smilšakmeņi, aleirolīti un māli. Ķemeru svītas nogulumu biezums sasniedz 140 – 150 m. Virs Ķemeru svītas griezumā ieguļ Pērnavas svītas gaišpelēki, dzeltenīgi smilšakmeņi, pelēki un sarkanbrūni aleirolīti, kuru kopējai biezums svārstās no 30 līdz 60 m, bet to virsma ieguļ pie – 350 - - 360 m absolūtā augstuma atzīmēm.

  Augstāk griezumā ieguļ Narvas svītas pelēki, zaļganpelēki dolomīti, domerīti (dolomītmerģeļi), mālaini dolomīti, dolomītiski māli, vietām ar ģipšu starpslāņiem. Svītas nogulumu biezums sasniedz 100 – 120 m.

  Virs Narvas svītas ģeoloģiskajā griezumā ieguļ Arukilas svītas sarkanbrūni smalkgraudaini smilšakmeņi, sarkanbrūni, raibi aleirītiski māli, aleirolīti. Arukilas svītas nogulumu biezums ir 40 – 60 m. Arukilas svītas nogulumus pārsedz Burtnieku svītas ieži – sarkanbrūni vai dzeltenbrūni vizlaini smilšakmeņi, raibi, sarkanbrūni, retāk zaļganpelēki, aleirītiski māli, aleirolīti, māli. Burtnieku svītas nogulumu biezums mainās no 40 līdz 70 m.

  Līdzīgi kā jau minētajās svītās, arī augstāk iegulošajā augšdevona Gaujas svītā sastopami dzeltenpelēki smilšakmeņi, raibi, sarkanbrūni aleirolīti, māli, aleirītiski māli. To biezums sasniedz 90 – 120 m. Arī virs Gaujas svītas iegulošajā Amatas svītā dominē dzeltenpelēki smilšakmeņi ar sarkanbrūnu aleirītu un mālu starpkārtām. Amatas svītas nogulumu biezums ir salīdzinoši neliels – tas nepārsniedz 40 m, bet to virsma ieguļ 30 – 40 m zem jūras līmeņa. Amatas svītas iežus pārklāj Pļaviņu svītas nogulumi – zaļganpelēki, brūnganpelēki, pelēki dolomīti, domerīti, karbonātiski māli, kuru kopējais biezums nepārsniedz 30 m. Virs Pļaviņu svītas ieguļ Salaspils svītas pelēki, zaļganpelēki māli, dolomītiski māli, domerīti, ģipšakmeņi. Salaspils svītas nogulumu kopējais biezums mainās no 10 līdz 22 m.    

  Kvartāra periodā Latvijas teritoriju vairāk kārt klāja kontinentālie ledāji, noārdot un pārveidojot agrāk izveidojušās reljefa formas un nogulumus, kā arī radot jaunus. Nogulumu un reljefu veidojošo procesu raksturu, līdz ar to arī kvartāra segas ģeoloģiskās uzbūves un mūsdienu reljefa daudzveidību, lielā mērā noteica ledāju, īpaši pēdējā, glaciodinamiskā darbība, tā atkāpšanās procesu raksturs un intensitāte. Kvartāra nogulumu biezums pārsvarā mainās no dažiem līdz 20 metriem, bet vietām sasniedz 30 m. Tos galvenokārt veido pēdējā (Latvijas) leduslaikmeta un holocēna nogulumi.

  Latvijas svītas glacigēnie nogulumi, kuru veido pārsvarā brūns, sarkanbrūns morēnas smilšmāls vai mālsmilts ar grants, oļu piemaisījumu, pagasta teritorijas ziemeļu daļā atsedzas zemes virspusē, veidojot mūsdienu reljefa formas. Morēna nav viendabīga, tajā bieži sastop smilts, grants, arī māla un aleirīta starpkārtas un ieslēgumus. Glacigēno nogulumu biezums parasti nepārsniedz 5 – 10 m.

  Latvijas leduslaikmeta limnoglaciālie nogulumi – smalkgraudaina un sīkgraudaina smilts, aleirīti un māli pārsvarā pārsedz Latvijas morēnas nogulumus. Limnoglaciālie nogulumi uzkrājušies ledāja kušanas ūdeņu baseinos ledāja malas priekšā. Nogulumu biezums pārsvarā mainās no 2 līdz 10 m, bet vietām sasniedz pat 20 m. Latvijas leduslaikmeta beigu posmā, vējam pārpūšot agrāk izgulsnētos limnoglaciālos nogulumus, izveidojušies eolie nogulumi - labi šķirota smalkgraudaina jeb sīkgraudaina smilts, kuras biezums sasniedz 10 – 20 m.


 

6.2. Augsne

Pamatojoties uz augšņu kartēšanas materiāliem, Latvijā nodala 8 augšņu rajonus (pēc K.Brīvkalna).

Birzgales pagasts ietilpst Viduslatvijas zemienes un Sēlikas paugurvaļņa augšņu rajonā. Galvenie cilmieži ir karbonātiska morēna un ledāja ūdeņu pārskalots materiāls( mālsmilts, smilts, grants). Gar Daugavu ir dolomīti ar plānu mālsmilts un smilts virskārtu. Lieli mežu masīvi. Upju ielejās un reljefa zemākās vietās ir pļavas (55% pļavu uz pārpurvotām munerālaugsnēm, 45% - uz purvu augsnēm). Rajonā ir galvenokārt dažādā pakāpē izskalotās velēnu podzolaugsnes uz smilts cilmiežiem – tipiskās podzolaugsnes, reljefa zemākās vietās - purvainās un purvu augsnes. Tīrumos 61% platības aizņem velēnu podzolaugsnes, 21% platības – velēnu glejaugsnes. Bieži sastopamas zemā purva un pārejas purva kūdraugsnes, bet Daugavas terasēs arī velēnu karbonātaugsnes. (Enciklopēdija Latvijas daba, 1. sēj. 1994. g., 89., 90. lpp.)

Pagasta nepiesārņotās augsnes ir labs priekšnoteikums ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai.

Teritorijas plānojumā izdalītas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes - tas ir zemes, kuru kvalitātes novērtējums nav zemāks par 50 ballēm un nogabala platība nav mazāka par 50 ha.


6.3. Meliorācija

Birzgales pagasta teritorijā veikti plaši meliorācijas darbi un pēc meliorācijas kadastra datiem pagasta teritorijā ir 5767ha LIZ meliorētās zemes, no tām meliorācijas sistēmu rekonstrukcija, remonts nepieciešams 523ha.

Jauna meliorācija nepieciešama 112ha.(Avots : Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.)

Pēc Lielrīgas RLP datiem, pagasta teritorijā atrodas 78,2 km valsts nozīmes ūdensnotekas. Pēc baseina platības un garuma lielākās valsts nozīmes ūdensnoteku meliorācijas sistēmas ir Taļķe, Zvirgzde, Vīksniņa un Ņega Meliorācijas grāvjiem neatkarīgi no to atrašanās ciemā vai ārpus tiem nosakāma 10m plata ekspluatācijas josla katrā grāvja pusē.

Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.

Daugavas upes apsaimniekošanas plāna pasākumu plāna ietvaros, lai saglabātu un atjaunotu ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību - saglabāt upju straujteču posmus, paredz izvērtēt iztaisnoto upju posmu atjaunošanas nepieciešamību un iespējas. Pagasta padomes rīcībā nav šāda informācija par nepieciešamību veikt šādus pasākumus.

Meliorācijas sistēmu tīkla un būvju darbības ilgums tiek prognozēts līdz 50 gadiem. Šajā laikā jāveic meliorācijas sistēmu tīkla un būvju regulāra kopšana, renovācija un rekonstrukcija. Pēdējā laikā veiktie ekspluatācijas pasākumi ir neapmierinoši.

Koplietošanas nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, kā arī to nosaka 08.04.2004. MK noteikumi Nr.272 “Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” un 03.08.2004. MK noteikumi Nr.662 “Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība”.

Ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteiktas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

6.3. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.    Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un koplietošanas meliorācijas sistēmu renovācijas darbus, kuri tiks veikti periodiski, atjaunojot sākotnējos gultņu parametrus.

b.    Aizsargjoslas meliorācijas tīkliem un objektiem parādīt izstrādājot detālplānojumus.

c.     Zemes transformēšana meliorācijas sistēmu platībās ir iespējama tikai pēc meliorācijas rekonstrukcijas plāna izstrādes un īstenošanas visai projekta (detālplānojumā noteiktai)teritorijai kopumā.

d.    Meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projektus sagatavo detālplānojuma projekta ietvaros.

e.     Zemju īpašnieki veic īpašumā esošo meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbild par bojājumiem koplietošanas un valsts meliorācijas sistēmā.

f.      Regulēta Valsts ūdensnoteku un novadgrāvju gultņu atjaunošanu līdz projektētajiem parametriem (renovācija), kas nepieciešama esošo nosusināšanas sistēmu ūdeņu uzturēšanai un novadīšanai, veic par valsts līdzekļiem, projektus saskaņojot būvvaldē.

g.     Zemes īpašnieks ir tiesīgs veikt hidromelioratīvo būvniecību savā īpašumā saskaņā ar normatīviem aktiem (19.12.2006. MKN 1018 )


6.4. Derīgie izrakteņi

           Derīgie izrakteņi: māls, dolomīts un saldūdens kaļķiezis, kūdra, sapropelis, grants, smilts. Izpētīta Birzgales māla atradne (364 tūkstoši m3), uz robežas Šļūcenieku māla atradne (~ 300 tūkstoši m3).

Smilts un grants ir Latvijas zemes dzīlēs visplašāk sastopamais derīgais izraktenis, kuru veido vairāk vai mazāk noapaļotu iežu atlūzu un minerālu graudiņu sakopojums.

Smilts un grants maisījums izmantojams daudzās tautsaimniecības nozarēs: betona, būvju un silikātķieģeļu izgatavošanai, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos u.c.

Latvijā smilts un grants atradnēs produktīvo slāņkopu pārsvarā veido smilts un tikai atsevišķos starpslāņos dominē grants un oļu frakcija. Šī materiāla kvalitāti parasti nosaka ne tikai graudiņu izmēri, bet arī to sastāvs. Svarīgākais kvalitātes rādītājs ir magmatisko iežu graudiņu daudzums maisījumā, jo šie ieži ir stiprāki un arī salizturīgāki. Rupjākās un izturīgākās grants frakcijas izmantojamas betonā kā pildviela, bet smilts – kā būvjavu sastāvdaļa, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos u.c.

Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem dabas resursu nodokļa noteikšanai maisījumu, kurā grants graudu saturs ir mazāks par 15%, uzskata par smilti, bet materiālu ar grants frakcijas saturu lielāku par 15 % – par grants – smilts maisījumu. Šāda attiecība tiek ievērota arī atradņu klasifikācijā.

6.1.tabula

Informācija par Birzgales pagasta būvmateriālu izejvielu atradnēm

(Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati)

Nr.

Atradne

 

Statuss

Izrakteņa

veids /izmanto-šana

Krāju-mi

tūkst.

m3

Galvenie derīgā izrakteņa

kvalitātes rādītāji

56

Birzgale

netiek izman-tota

māls/

ķieģeļiem

364

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija<0,005mm,saturs no 27,52%-41,70%

Fiziski mehāniskās īpašības:

Plastiskuma skaitlis no 10,4-20,6

Ķīmiskais sastāvs:

CO2 no 11,68-14,45

189

Gaguļi

netiek izman-tota

smilts/

mālā liesināšanai

50,69

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>1,0mm,saturs no 0,01%-23,11%

 

1240

Sterpeles

netiek izman-tota

dolomīts/

šķembām

3790.0

Fiziski mehāniskās īpašības:

Vid.blīvums t/m3 2,23-2,69;

Spiedes pretestība MPa 51,0-88,0

1530

Žubītes

netiek izman-tota

smilts/

silikātizstrādājumiem

6300,0

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>5,0mm,saturs no 31,9%-50,6%

Fiziski mehāniskās īpašības:

Drupināmība ar ūdeni% 12,0-14,8

1552

Daugavas- Dzirnavas

netiek izman-tota

smilts-grants/būv-niecībai

70500,0

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0mm,saturs no 0,0%-20,2%,

>70-5mm, saturs 47,9%-50,9

1557

Brežģi

netiek izman-tota

smilts, smilts-grants/būv-niecībai,ce-ļu būvei

33.6

145,30

 

1629

Silakrogs

netiek izman-tota

smilts-grants/būv-niecībai

103,2

 

1630

Šķūnīši

netiek izman-tota

smilts-grants/būv-niecībai

257,6

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0mm,saturs no 27,4%-15,6%;

>5,0mm,saturs no 27,0%-42,4%

Fiziski mehāniskās īpašības:

Drupināmība ar ūdeni% 12,5-20,8

1632

Luikas-Zizāni

izmanto

smilts, smilts-grants/būv-niecībai,ce-ļu būvei

70,31

155,91

prognoz.

krājumi:

346,41

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0mm,saturs no 0,0%-7,8%;

<5,0mm,saturs no 45,1%-85,0%;

>70,0-5,0mm,saturs no 1,5%-54,9%;

Fiziski mehāniskās īpašības:

Filtrācijas koeficients m/dnn 0,5-27,8

1637

Ķegums II

izmanto

smilts, smilts-grants/būv-niecībai,ce-ļu būvei, ceļu ziemas dienestam

144,9

1524,0

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0mm,saturs no 0,0%-37,0%;

<5,0mm,saturs no 23,4%-54,8%;

>70,0-5,0mm,saturs no 37,4%-72,4%;

Fiziski mehāniskās īpašības:

Filtrācijas koeficients m/dnn 0,3-0,9

Drupināmība ar ūdeni% 9,3-15,6

1645

Garkalni -1978

netiek izman-tota

smilts-grants/būv-niecībai

344,9

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0mm,saturs no 0,0%-11,0%;

<5,0mm,saturs no 15,0%-76,1%;

>70,0-5,0mm,saturs no 13,9%-85,0%;

Fiziski mehāniskās īpašības:

Filtrācijas koeficients m/dnn 1,0-18,5

1700

Īsiņi

netiek izman-tota

smilts-grants/ ce-ļu būvei

48,61

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0-5,0mm,saturs no 2,6%-66,5%;

<5,0mm,saturs no 33,5%-100,0%;

Fiziski mehāniskās īpašības:

Filtrācijas koeficients m/dnn 2,36-5,69

2167

Ceļmalas

netiek izman-tota

smilts, smilts-grants/būv-niecībai, ceļu būvei

10,8

195,6

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija <5,0mm,saturs no 3,3%-56,2%

Fiziski mehāniskās īpašības:

Filtrācijas koeficients m/dnn 0,05-1,38

2330

Īsiņi-2006

izmanto

smilts, smilts-grants/ ceļu būvei

58,67

53,50

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0mm,saturs no 0,0%-8,9%;

70,0-5,0mm,saturs no 31,5%-47,9%;

<5,0mm,saturs no 52,1%-68,6%;

2339

Garkalni-2007

netiek izman-tota

smilts, smilts-grants/ ceļu būvei

20,7

71,4

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija <5,0mm,saturs no 20,9%-45,5%

Fiziski mehāniskās īpašības:

Filtrācijas koeficients m/dnn 0,2-2,4

2350

Eglīši

netiek izman-tota

smilts, smilts-grants/ ceļu būvei

74,6

47,1

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija>70,0mm,saturs no 0,0%-5,3%;

<5,0mm,saturs no 64,6%-71,8%;

>70,0-5,0mm,saturs no 28,8%-35,4%;

2421

Strauti

netiek izman-tota

smilts, smilts-grants/būv-niecībai

47,65

 

257,20

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija:

Smilts-grants<5mm,saturs no 15,9%-70,2%;

Smilts >5mm,saturs no 0,0%-11,9%

2450

Dravnieki

netiek izman-tota

smilts/ ceļu būvei

145,60

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija:

Smilts>5mm,saturs no 0,00%-1,20%;smilts  Rm mm, saturs no 0,06% -0,68%

Fiziski mehāniskās īpašības:

Filtrācijas koeficients m/dnn 0,2-0,5

2474

Meža rotas

netiek izman-tota

smilts, smilts-grants/būv-niecībai, ceļu būvei

288,40

 

154,20

Granulometriskais sastāvs:

Frakcija:

Smilts-grants <5mm,saturs no 58,8%-64,0%;>5mm, saturs 17,1%-36,0%; atsijāta smilts  Rm mm , saturs no 1,5% -2,0%; smilts>5mm,saturs no 1,8%-9,1%;

 Rm mm, saturs no 1,0% -1,8%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar „Ceļuprojekta” 1992.gada pārskatu iespējamā zemes dzīļu atradne ir  Mārtiņi.

 

Pagastā nav ievērojami kūdras krājumi. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem Birzgales pagasta teritorijā ir 3 kūdras atradnes,  kūdras ieguve tajās ir  pārtraukta.

6.2.tabula

Informācija par Birzgales pagasta kūdras atradnēm

(Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras  dati)

Nr.

Atradne

 

Statuss

Izrakteņa

izmantošana

Galvenie derīgā izrakteņa

tehniskie  rādītāji

11949

Gribas tīrelis

netiek

izmantota

mēslojums,

enerģētika

Sadalīšanās pakāpe %:

Maks.45, min.20,vid.30;

Pelnainība %:

Maks.10,7, min.4,4, vid.7;

Dabiskais mitrums  %.

Maks.-, min.-,vid. 86.

11975

Nr.11975

netiek

izmantota

mēslojums

 

Sadalīšanās pakāpe %:

Maks.55, min.39, vid.47;

Pelnainība %:

Maks.10,6, min.2,8,vid.4,5;

Dabiskais mitrums  %:

Maks.90, min.84, vid. 88.

11979

Nr.11979

netiek

izmantota

mēslojums,

enerģētika

Sadalīšanās pakāpe %:

Maks.32, min.22, vid.27;

Pelnainība %:

Maks.22,4, min.9,1,vid.12;

Dabiskais mitrums  %:

Maks.90, min.85, vid. 89.

 

          Valsts nozīmes zemes dzīļu resurss ir pazemes ūdens.

Dzeramais pazemes ūdens tiek ņemts no Pļaviņu – Daugavas ūdens horizonta (vidēji 4-21 m dziļumā) un to veido dolomīts, kurš mijas ar mālu, merģeli. Vidus un Augšdevona  Amatas - Araukila ūdens horizonta virsma pagasta teritorijā atrodas vidēji 15-100 m dziļumā. To veido smilšakmeņi ar aleirolīta un māla slāņmijas. Līdzīgi kā rajonā kopumā, dzeramajam ūdenim raksturīgs paaugstināts dzelzs saturs, kas nosaka atdzelžošanas iekārtu uzstādīšanas nepieciešamību pagasta centralizētas ūdensapgādes sistēmām.

Gruntsūdens akas izplatītas smilšainajos kvartāra nogulumos, kas ir neliela biezuma un ar lokālu izplatību. Gruntsūdeņi izmanto individuālajai ūdens apgādei kā apdzīvotās vietās tā lauku viensētās. Aku dziļums lielākoties nepārsniedz 10m. Gruntsūdenī, salīdzinot ar artēziskajiem ūdeņiem, ir mazāk sāļu saturs un cietība, bet bieži paaugstināta krāsainība un organisko vielu koncentrācija.

6.4. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Derīgo izrakteņu ieguves teritorijās darbības, kas saistītas ar šo teritoriju noteikto izmantošanas mērķi;

-          Teritoriju rekultivācija un transformācija atbilstoši projektiem;

-                     Valsts nozīmes un rajona nozīmes derīgo izrakteņu ieguves teritorijas precizējamas vietējo pašvaldību plānojumos;

-          Noteikt vietējas nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un nogabalus;

-          Valsts un rajona nozīmes atradņu zemes platības apbūvē vai pazemes būves ierīko pēc Valsts ģeoloģijas dienesta rakstiskas atļaujas saņemšanas;

-          Zemes īpašnieks (lietotājs) nedrīkst ierobežot vai traucēt valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu ģeoloģisko izpēti (arī tehnoloģisko paraugu ņemšanu), zinātnisko pētījumu veikšanu un monitoringu, ja Valsts ģeoloģijas dienests ir izsniedzis attiecīgu atļauju (licenci) minēto darbu veikšanai.

 

► 6.4. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a. Derīgo izrakteņu apjomu izpēte un saimnieciskās izmantošanas novērtēšana.

b. Pirms atradnes izveidošanas par karjeru jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un detālplānojuma izstrāde.

c. Pirms urbumu izmantošanas atsākšanas vēlams veikt tā tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei.


 

6.5.Virszemes ūdeņi

6.5.1. Sateces baseins un ūdensobjekti

6.2. attēls. Virszemes ūdens baseini

 (Avots: Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.)

Pagastu šķērso Daugavas un Lielupes ūdensšķirtne. Uz Daugavu tek tās pietekas Ņega (Melderupe) – 12,5km, Kašurga- 3km, Torbēnupīte (Dīriķupīte) – 8km, Sienapurva upīte (Dzirnavupīte) – 7km, Vitkopupīte (Alstiķupīte), Žīdupīte (Zīļupīte, Zilupīte) – 6km. Lielupes baseinam pieder Misas pietekas Zvirgzde (30km) ar pieteku Augstupi (10km) un Taļķe (31km) ar pieteku Vīksniņu (22km). Zvirgzdes ūdenslīmenis pie pagasta robežas ir 31,5m vjl.

Lielākās ūdenstilpes ir Pankas ezers, Ņegas - Ķeguma ūdenskrātuves līcis, kuru no Daugavas līča atdala lielceļa tilts ar slūžām ( veidojies aplūstot Melderupes ielejai), Vitkopu ūdenskrātuve, Širmeļu ūdenskrātuve, Rūķu dīķis Birzgalē.

 

6.3.tabula

 Birzgales pagasta lielāko ūdenstilpju raksturojums

 (www.ezeri.lv dati)

 

Pankas ezers

Ņegas ezers

Širmeļu dīķis

Vitkopu ezers

Latvijas ūdenstilpju

klasifikatora kods

38104

41062

 

41056

Spoguļa laukuma platība

4,0

33,3

1,3

47,0

Ūdens krāsa

brūnūdens

 

 

brūnūdens

Hidroloģiskais režīms

noteces

caurteces

 

caurteces

Vidējais dziļums

 

1,7

 

0,9

Maksimālais dziļums

1,0

4,9

 

2,6

Piezīmes

 

1sala 0,4ha; krasti: R-slīpi,

A-stāvi; D -zemi

 

iznomāts AS ”LVM”;

11salas koppl.0,3ha;

krasti-augsti

Sateces baseins

Lielupe

Daugava

Daugava

Daugava

Makrofīli

 

niedres,kalmes,

meldri,

lēpes, glīvenes

 

vilkvālītes, niedres, kalmes, bultenes

ežgalvītes.

Zivis

 

līdaka, asaris, rauda, līnis, plaudis,

vēdzele

 

karpa, līnis, līdaka, asaris, zandarts, rauda,

karūsa

Birzgales pagasta teritorijā virszemes ūdeņi aizņem 4% (1184,6 ha) teritorijas.

 

6.5.2. Ūdens baseinu apsaimniekošanas plāni

Birzgales pagasta ūdensteces galvenokārt pieder Daugavas upju baseina apsaimniekošanas apgabalam. Tikai daļa teritorijas pieder pie Lielupes upju baseina apsaimniekošanas apgabala.

Daugavas baseinam ir izstrādāts apsaimniekošanas plāns, bet to nav apstiprinājis Ministru Kabinets. Saskaņā ar LR likuma 01.10.2002. “Ūdens apsaimniekošanas likums” 19. pantu: “(1) Ministru kabinets apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam.” Tas ir pirmais Latvijā un viens no pirmajiem projektiem Eiropā, kas nodarbojas ar upju sateces baseina apgabala plāna izstrādāšanu saskaņā ar jauno ES ūdens resursu apsaimniekošanas politiku, kas izstrādāta, analizējot iepriekšējās desmitgadēs uzkrāto pieredzi ūdeņu aizsardzībā. Tās stūrakmens ir Eiropas Parlamenta un padomes 23.10.2000. direktīva 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdens aizsardzības politikas jomā (ES Ūdens struktūrdirektīva). Šī direktīva nosaka principiāli jaunu pieeju ūdeņu aizsardzībā un apsaimniekošanā. Tās mērķis ir izveidot pārvaldības sistēmu integrētai un ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai, pamatojoties uz upju sateces baseinu principu, neatkarīgi no esošā administratīvi - teritoriālā iedalījuma. Projekta galvenais uzdevums ir sagatavot Ūdens struktūrdirektīvas prasībām atbilstošu Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānu un priekšlikumus tā realizēšanai.

          2006.gadā Latvijas Vides Ģeoloģijas un meteoroloģijas  aģentūra (LVĢMA) uzsāka minētā apsaimniekošanas plāna atjaunošanu, atbilstoši 2003.gada pieņemtajiem baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes noteikumiem (MK not.Nr.283.). Plāna izstrādi paredzēts turpināt līdz 2009.gada beigām.

Baltijas jūras/ASV Lielo ezeru sadarbības programmas Lielupes sateces baseina demonstrācijas projekta ietvaros (Lielupe river watershed demonstration project in the framework of Baltic Sea/Great Lakes partnership) izstrādāts ‘’Latvijas – Lietuvas Lielupes baseina apsaimniekošanas plāns, Situācijas analīze.” Demonstrācijas projekta mērķis bija nodibināt sadarbību starp Latviju un Lietuvu ūdensbaseinu apsaimniekošanā attiecībā uz Lielupes baseinu, pēc iespējas ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvu 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas kopienas rīcībai ūdens aizsardzības politikas jomā (Water Framework Directive), kā arī iesaistīt visas ieinteresētās sabiedrības grupas Lielupes baseinā. Šis ir pirmais mēģinājums izstrādāt ūdensbaseina apsaimniekošanas plānu, kurš atrodas divu valstu – Latvijas un Lietuvas teritorijās. Lielupes baseina apsaimniekošanas plāns parāda esošo situāciju Lielupes baseinā gan attiecībā uz ūdens kvalitāti, gan uz piesārņojošajiem avotiem, gan Lielupes

Teritorijas plānojumā jāņem vērā baseinu apsaimniekošanas plāni un pasākumu programmas. LR likuma 01.10.2002. “Ūdens apsaimniekošanas likums” 18. pants nosaka: “Apsaimniekošanas plānu ņem vērā, izstrādājot attiecīgā reģiona, rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā grozījumus. Ja apsaimniekošanas plānā paredzētie pasākumi attiecas uz vairāku pašvaldību teritoriju attīstību, bet attiecīgās pašvaldības nav vienojušās par to iekļaušanu teritorijas plānojumā, lēmumu pēc konsultatīvās padomes ierosinājuma pieņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.”

 

6.5. Oges rajona plānojuma vadlīnijas

-          Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos precizēt ūdensteču un ūdenstilpņu aizsargjoslas ievērojot “Aizsargjoslu likumu” un metodiku aizsargjoslu noteikšanai;

-          Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos noteikt ūdensteču un ūdenstilpņu izmantošanas mērķi;

-          Izstrādāt un noteikt publisko ūdenskrātuvju un ūdensteču izmantošanas noteikumus

-          Nodrošināt pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu publiskajā telpā;

-          Paredzēt brīvas piekļuves iespējas publisko ūdeņu teritorijām, paredzot ceļu servitūtu; apdzīvotu vietu robežās ik pēc 500 m vai pieciem īpašumiem, lauku teritorijās ik pēc vidēji 3 km pie ūdensteču vai ūdenstilpņu krasta garuma.

 

► 6.5. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.     Pagastam jāizstrādā vides programmas, ūdens resursu apsaimniekošanas un kvalitātes uzlabošanas projekti.

b.     Civilās aizsardzības pasākumu plānā nepieciešams iekļaut applūstošajās teritorijās veicamos pasākumus operatīvai rīcībai ārkārtas gadījumos


  6.6. Meži un purvi

Birzgales pagastā meža platība pēc VZD bilances datiem uz 01.01.2008.ir 17816,9ha. Meža apsaimniekošanas funkciju izpildi realizē Rīgas reģionālā virsmežniecība No kopējās meža fonda zemju platības 95% jeb 3036,9,4 ha aizņem meža zemes. Mežainums Birzgales pagastā sasniedz 60,7%. Fizisko personu īpašumā un lietojumā ir 191ha meža, juridisko personu – 283ha. Vislielākās meža platības ir valsts un valsts institūciju īpašumā un lietojumā – 11741,0ha. Privāto mežu īpašnieka vidējā meža platība ir 8ha. Platības vidējais lielums norāda, ka ilgstoši ekonomiski ieņē­mumi no koksnes realizācijas viena apsaimniekotāja piederošā meža īpašumā nav gaidāmi. Strādājot kailcirtēs, ekonomiskie ieņēmumi vairumos gadījumu var būt cikliski vai pat vienreizēji visā meža audzēšanas ciklā. Lai harmonizētu ekonomisko guvumu, iespēju robežās būtu ieteicams pāriet uz nepārtrauktas meža apsaim­niekošanas principiem, saimniekojot ar izlases vai pakāpeniskām cirtēm, šādi pastarpināti izveidojot dažāda vecuma audzes struktūru un veicinot dažādu ekoloģisko nišu izveidošanos. Mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, ir liela nozīme arī ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā un gaisa attīrīšanā. Meži ir arī izkliedētā piesārņojuma avots – slāpekļa un fosfora notece. Jebkura īpašuma vai lietojuma veida mežu teritorijas izmantošanu pārrauga Valsts meža dienesta Rīgas reģionālā virsmežniecība un apsaimniekošanu veic AS „Latvijas valsts meži” mežsaimniecība.

Meža zemes transformācija nepieciešama 28.09.2004. MK noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 3. pantā noteiktos gadījumos un plānojumā noteiktajām plānotām(atļautām) izmantošanām:

*                 dzīvojamās apbūves teritorijas;

*                 publisko un rūpniecisko objektu apbūves teritorijas;

*                 līnijbūvju teritorijas;

*                 inženierkomunikāciju apbūves teritorijas;

*                 rekreācijas un tūrisma teritorijas;

*                 derīgo izrakteņu atradņu teritorijas.

  Transformācija atļauta, ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus un saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

6.4.tabula

Lauku nekustamo īpašumu grupas meža zemes bāzes vērtības

(2. pielikums MK 26.06.2007.not.Nr.444)

Nr.

p.k.

Administratīvās teritorijas (teritoriālās vienības) nosaukums

Bāzes vērtības lauku apvidū (Ls/ha), pilsētās (Ls/m2)

I. kvalitātes grupa

[1- 9 balles]

II. kvalitātes grupa [10-20 balles]

III. kvalitātes grupa [21-35 balles]

IV. kvalitātes grupa [36-50 balles]

1.

Birzgales  pagasts

40

65

130

195

 

  Iepriekšminēto MK noteikumu Nr.806. 23. pants nosaka: „Pilsētas (novada) dome vai pagasta padome sniedz atzinumu par transformācijas pamatotību un par iesniegumā norādītās plānotās darbības un plānotā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam. Ja meža zeme tiek transformēta, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, pagasta padome atzinumā norāda informāciju par pašvaldības līdzfinansējuma apjomu attiecīgā projekta īstenošanai.”

Lielākie purvi: Gribas tīrelis (platība 749ha), Lāču purvs(zemais, platība 269ha), Darmšmita tīrelis (Darmštīrelis, platība 392ha), Spāres purvs (platība 252ha), Ūkļu purvs (platība 152ha), Pūces purvs (platība 147ha), Siena purvs (platība 147ha).

Purviem nav identificēkas konkrētas robežas topogrāfijā. Purvi pieņemti pēc VA „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” datiem un noteikta aizsargjosla 50m, nevis 20m. Aizsargjosla noteikta lielāka, tāpēc, ka purvu teritorijas identificētas nosacīti un līdz ar to iespējamās teritorijas izmaiņu gadījumā purva teritorija ierakstītos aizsargjoslas teritorijā.

 6.6. Ogres rajona plānojums vadlīnijas

-           Izstrādājot teritorijas plānojumu ievērot LR likumā “Aizsargjoslu likums“, likumā ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, LR likumā “Sugu un biotopu aizsardzības likums”, kā arī LR Ministru kabineta noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības;

-           Visas darbības plānojuma teritorijā, kas ietekmētu LVM apsaimniekojamo teritoriju, mežaudzes vai ainavas stāvokli tajā, saskaņojamas ar AS “Latvijas valsts meži”, jebkura būvniecība veicama, to vispirms rakstiski saskaņojot ar AS “Latvijas valsts meži” kā valsts meža zemju apsaimniekotāju;

-           Pamatojoties uz LR likumu “Par atkritumu apsaimniekošanu”, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās organizēt tā, lai novērstu vajadzību veidot nelegālas izgāztuves meža zemju platībās;

-           Meža zemju transformācija citos lietošanas veidos veicama atbilstoši LR MK noteikumiem “Meža zemes transformācijas noteikumi;

-           Neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, meža zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos. Mežu zemju sadalīšanas gadījumos, zemes vienību minimālā platība nosakāma atbilstoši teritorijas zonējumā atļautajam;

-           Teritorijas plānojumā neradīt apstākļus, kas padarītu apgrūtinātu vai neiespējamu piekļuvi valsts meža masīviem saimnieciskās darbības realizācijas nolūkos;

-           Pašvaldību teritorijas plānojumā izdalīt purvu teritorijas, kuru izmantošanas mērķis ir saistīts gan ar dabas daudzveidības saglabāšanu, gan ar kūdras vai citu derīgo izrakteņu ieguvi un citiem izmantošanas veidiem;

-           Pirms plānot kāda purva nosusināšanu vai norakšanu, paredzēt izpēti plānotās darbības kompleksai ietekmei uz apkārtējo teritoriju.

 

► 6.6. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.    Nodrošināt mežos iedzīvotājiem iegūt blakusizmantošanas produktus.

b.    Izmantot mežus rekreācijai.

c.     Saglabāt dabisko mežu biotopus, reto un aizsargājamo sugu biotopus.

d.    Padziļināti veikt meža biotopu vērtēšanu.

e.     Meža ceļu būvniecība.

f.      Purvu izmantošana pieļaujama tikai pēc to nozīmes izvērtēšanas no bioloģiskās daudzveidības viedokļa.

g.     Veikt izstrādāto kūdras purvu rekultivāciju.

h.    Novērst purvu degšanu vasaras mēnešos.

i.      Iekļaut purva teritorijas interesantākos objektus tūrisma apritē.


 

6.7. Lauksaimniecībā izmatojamās teritorijas

Birzgales pagasta teritorijai raksturīgs neliels lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars (8268,8ha jeb 28% no kopējās teritorijas), t.sk. aramzeme 5464,9ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 150Ls/ha.

Pagasta teritorija atrodas nitrātu jūtīgā teritorijā uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītajā piesārņojuma. (Avots: Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns)

Lai arī Birzgale ir lauku pašvaldība, Rīgas tuvums un mežiem bagātā teritorija ir radījusi nosacījumus daudzveidīgas ekonomiskās vides attīstībai. Lauksaimnieciskās ražošanas pamatresursa – zemes – platības ar vien vairāk tiek izmantotas citiem nolūkiem – apbūvei, infrastruktūras objektu būvniecībai. Lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās rezultātā pagastā ir vērojamas ar nezālēm aizaugušas zemes, tā degradējot lauku ainavu.

Uz 2008. gada 1. janvāri pagastā bija 947 zemes īpašumi un 42 lietojumi, uz kura galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (VZD dati).

6.5.tabula

dzīvnieku skaits pagastā

(Lauksaimniecības datu centra dati uz 01.10.2008.)

Dzīvnieku suga

Liellopi

Cūkas

Aitas

Kazas

Zirgi

Citi

1985

213

152

67

51

559

 

 

 

 

Teritorijas plānojumā izdalītas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes - tas ir zemes, kuru kvalitātes novērtējums nav zemāks par 50 ballēm un nogabala platība nav mazāka par 50 ha. Atļautā izmantošana: nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas izmantojamas zemkopības un lopkopības produkcijas ražošanai.  Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformācija par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi iespējama tikai MK noteikumos noteiktajos gadījumos. Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas nosaka MK noteikumi.

6.6.tabula

 Lauku nekustamo īpašumu grupas lauksaimniecībā izmantojamās zemes

bāzes vērtības

(pielikums MK 26.06.2007.not.Nr.444)

Nr. P.k.

Administratīvās teritorijas (teritoriālās vienības) nosaukums

Bāzes vērtības lauku apvidū (Ls/ha), pilsētās (Ls/m2)

I. kvalitā-tes grupa

[1-19 balles]

II. kvalitā-tes grupa [20-30 balles]

III. kvalitā-tes grupa

[31-40 balles]

IV. kvalitā-tes grupa

[41-50 balles]

V. kvalitā-tes grupa [51-60 balles]

VI. kvalitā-tes grupa [61-… balles]

1.

Birzgales pagasts

240

300

380

440

50

570

         

          Reģiona un rajona nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemes tiek noteiktas lai saglabātu vērtīgākos lauksaimniecības zemju resursus. Tās ir teritorijas, kas neatbilst nacionālas nozīmes īpaši vērtīgajām lauksaimniecības zemēm, bet kuras, neatkarīgi no īpašuma robežām veido nedalītu nogabalu (nogabalā ieskaitāmi vietējas nozīmes ceļi, ūdensteces, un ūdenstilpnes ar platību līdz 0,5 ha), kuru norobežo lauksaimniecība neizmantojamās zemes, un to platība nav mazāka par 30 ha, bet nogabala zemes kvalitatīvais novērtējums nav zemāks par 50 ballēm. Īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju robežas precizētas un noteiktas plānojumā atbilstoši augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas materiāliem.

 

6.7. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-    Rajona plānojums iesaka noteikt nacionālas un reģionālas nozīmes īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju minimālās sadalāmās vienības ne mazākas par 20 ha;

-    Noteikt minimālo platību pie zemes īpašumu pārdošanas vai mantošanas, atbilstoši teritorijas zonējumam, lai novērstu zemju sadrumstalotību;

-    Veikt ainavisko vērtību izpēti un noteikt ainaviski vērtīgo lauksaimniecības zemju robežas atbilstoši rajona plānojuma kritērijiem;

-    Lauksaimniecības zemju areālos esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju izmantošana lauksaimniecībai, sniedzot atbalstu šai darbībai;

-    Neplānot, bez pamatotas vajadzības, lauksaimniecības zemju transformēšanu citos zemes izmantošanas veidos;

-    Noteikt lauksaimniecības zemes ar augstu dabisko augsnes auglību;

-    Lauku teritorijās ar jauktu (daudzveidīgu) mozaīkveida zemes izmantošanu un dažādu saimniecisko darbību atbalstāma daudzveidīga saimnieciskā darbība. Veicināma lauku teritoriju izmantošana rekreācijai;

-    Lauksaimniecības zemes transformācija veicama saskaņā ar spēkā esošu teritorijas plānojumu vai detālplānojumu.

 

►6.7. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.    Rajona nozīmes vērtīga lauksaimniecības zemes teritorijas zemes dalīšana mazākos zemes gabalos kā noteikts apbūves noteikumos nav pieļaujama;

b.    Lauksaimniecības zemes gabalu minimālā platība 2ha;

c.    Realizēt labas Lauksaimniecības prakses nosacījumus, sastādot optimālus lauksaimniecības kultūraugu seku un mēslošanas plānus, veicot citus pasākumus ražas paaugstināšanai, lai samazinātu lauksaimniecības noteces.


6.8. Aizsargājamās dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas

6.8.1. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti

Latvijā saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir noteiktas īpaši aizsargājamo dabas (ĪADT) teritoriju kategorijas: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi (dižkoki, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti) un mikroliegumi.

  Birzgales pagasta, Lielvārdes novada un Jumpravas pagasta teritorijās atrodas dabas liegums,  Natura 2000 teritorija „Daugava pie Kaibalas”. Liegums ietver 7km garu Daugavas upes posmu augšpus Ķeguma hidroelektrostacijas aizsprosta – starp Dzelmēm un Kaibalu. Lieguma robeža lielākajā teritorijas daļā noteikta pa ūdenskrātuves krasta līniju. Neliela piekrastes daļa iekļauta vienīgi pie Daugaviešiem Birzgales pagastā un pie Dzelmēm Jumpravas pagastā. Kopumā piekrastes daļa aizņem 4% lieguma teritorijas. Visa lieguma teritorija, izņemot atsevišķas piekrastes daļas, kuras pieder privātpersonām, atrodas valsts īpašumā. Kopējā lieguma platība ir 576ha.Lielākā lieguma daļa (51% lieguma teritorijas jeb 294,9ha) atrodas Birzgales pagastā.

  Tā ir putniem nozīmīgā vieta. Daugavā šai posmā ir vairākas salas un sekli niedrāji, kas pavasaros un rudeņos ir nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vieta. Pavasara migrācijas laikā upē vienlaicīgi var novērot vismaz 3000 ūdensputnu, tai skaitā mazos gulbjus, sējas un baltpieres zosis, dažādas pīļu sugas. Zemajās, mitrajās pļavās upes krastos ligzdo bridējputni un griezes.

  Kopumā lieguma teritorijā konstatēti četri aizsargājami biotopi un 38 retas vai aizsargājamas augu, bezmugurkaulinieku, zivju, nēģu un putnu sugas.

  Liegumam ir izstrādāts Dabas aizsardzības plāns. Teritorijas individuālo un izmantošanas noteikumu izstrādi pēc dabas aizsardzības plāna apstiprināšanas Vides ministrijā veic Vides ministrijas Dabas aizsardzības departaments.

 

 

6.1.attēls. Lieguma „Daugavas pie Kaibalas „ Robežu shēma

(Avots: Dabas aizsardzības pārvalde)

  

Birzgales pagasta teritorijā atrodas 1 migroliegums meža biotopiem, kā arī vairāki aizsargājamo putnu mikroliegumi:1 - melnajam stārķim, 6 – meža balodim, 2 – bikšainam apogam, 1- baltmuguras dzenim, 1- trīspirkstu dzenim, 3- mednim.

6.7.tabula

Dižkoki

(avots:www.celteka.lv)

Suga, nosaukums,

ID numurs

Aizsardzības kategorija

Atrašanās vieta

Apkārt-

mērs

Aug-

stums

Cita

informācija

Āra bērzs (Betula pendula Roth); 12

dižkoks

Lindes parks, S aiz gravas

2.67

27

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Āra bērzs (Betula pendula Roth); 11

dižkoks

Lindes parks, S aiz gravas

2.7

28

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā kļava (Acer platanoides L.); 2033

dižkoks

0.8km no Lejas Kugu mājām kalnā, meliorētā laukā

3,86

19

stumbru sk.:2, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā kļava (Acer platanoides L.); 2030

dižkoks

15m N no Birzgales pagastvaldes N stūra

3,29

24

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā kļava (Acer platanoides L.); 2032

dižkoks

Birzgales mācītājmāja (Uzvaras 10), 3m no mājas NW stūra.

3,32

18

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā kļava (Acer platanoides L.); 2031

dižkoks

Birzgales mācītājmāja (Uzvaras 10), ~25m S no dzīvojamās mājas, pagalma malā.

3,4

18

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā kļava (Acer platanoides L.); 76

dižkoks

Putniņi, 5 km W no Birzgales, pirms ceļu krustojuma. Pamestas mājas

4,55

24

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.); 2016

dižkoks

Birzgales mācītājmāja (Uzvaras iela 10), 80m N no dzīvojamās mājas parka W malā

5,15

23

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.); 2017

dižkoks

Birzgales parks, 40m NE no estrādes.

4.72

26

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.); 2018

dižkoks

Pļaviņas (Kannenieku pusmuiža) - ceļa malā, ~10m no ceļa

5.3

23

stumbru sk.: 2, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.); 2019

dižkoks

 Putniņi

4.4

24

stumbru sk.: 2, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā priede (Pinus sylvestris L.); 326

dižkoks

Krastkalni, 4km augšpus Lindes Daugavas krastā iepretīm (N) Robežkrogam

2.96

15

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastā priede (Pinus sylvestris L.); 327

dižkoks

Priedkalni, S no Gobu stacijas. Pretī kapiem

3.23

21

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 708

dižkoks

5km uz Birzgales pusi no Briežurājumiem, tad pa kreisi 120m mežā, celiņa kreisā pusē

4.43

27

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 1997

dižkoks

100m E no Stirnu mājām tīruma malā, 40m S no ceļa

4.67

23

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.);1999

dižkoks

200m N no dzelzceļa līnijas, starp stacijām Goba (0.8km) - Lačplēsis, uz lauka

4.42

18

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 1992

dižkoks

Adermaņi, 300m uz W no mājas, tīruma malā, nogāzes krantī

5.24

21

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus robur L.); 1993

dižkoks

Adermaņi, pie mājām, ceļmalā

4.8

22

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus robur L.); 1995

dižkoks

~400m SE no Adermaņu mājām, 50m S no lielceļa (uz N no kaltes), tīruma vidū

4.8

21

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 1994

dižkoks

Adermaņi, ~400m no mājām mežmalā, pāri grāvim

4.3

17

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 1996

dižkoks

Birzgales parks, 100m E no estrādes, diagonālā celiņa malā

4

20

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 706

dižkoks

Briežurājumi. N pie bij.mājas

5.38

26

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 709

dižkoks

Gāguļi. S no Gobas stacijas, pie Upes piena savāktuves, ceļmalā

7.2

17.5

veselības stāvoklis:nav zināms, statuss

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 1998

dižkoks

Lačplēša stacija, veikals Vēsmiņas, 25m no kūts gala, laukmalē (SW

4.57

18

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 714

dižkoks

Lindes parks, 80m SE no pilsdrupām

4.54

22

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 707

dižkoks

Pretī Briežurājumiem, 100m W no mājām, uz lauka

4.97

28

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 710

dižkoks

Priedkalni (Kalnmuiža), 500m uz S no Gobu stacijas

6.85

 

veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Parastais ozols (Quercus

robur L.); 1993

dižkoks

~400m SE no Adermaņu mājām, 50m S no lielceļa (uz N no kaltes), tīruma vidū

4.8

21

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Pūpolvītols (Salix

caprea (L.); 2035

dižkoks

~280m W no Adermaņu mājām, veca ierakuma malā, tīrumā

2.77

12

stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.); 2034

dižkoks

Vēji (vasarnieku māju grupa; priekšpēdēja māja pie dzelzceļa; ~1km līdz Lāčplēša stacijai)

4.2

30

stumbru sk.: 3, veselības stāvoklis:nav zināms, statuss: dzīvs

 

6.8. 1. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Plānot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, izmantošanu ilgtspējīga tūrisma attīstībai, atbilstoši izvēlētajam tūrisma profilam un šo teritoriju dabas aizsardzības noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem;

-          Neatbalstīt un plānos neparedzēt tādas darbības, kas var radīt kaitējumu videi un tūrisma attīstībai.

 

► 6.8.1. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.     Dabas liegumam „Daugava pie Kaibalas” izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

b.     Izstrādāt un realizēt ikgadēju dižkoku apsaimniekošanas darbu programmu.

c.     Izmantot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļus ilgtspējīgai tūrisma attīstībai.

d.     Pirms jebkuras būvniecības uzsākšanas noteikt biotopu atradnes un, nepieciešamības gadījumā, paredzēt izveidot jaunus mikroliegumus.

e.     Pirms apbūves zemju izveides veikt biotopu izpēti.

6.8.2. Aizsargājamie kultūrvēsturiskie objekti un teritorijas

Kultūrvēsturiskie objekti un teritorijas izdalītas ar mērķi sekmēt kultūrvēsturisko pieminekļu un kultūrvēsturiskās vides aizsardzību un saglabāšanu.

Birzgales pagasta teritorijas plānojumā atzīmēti valsts nozīmes kulturvēsturiskie pieminekļi (saskaņā ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Kutūras Ministrijas rīkojums Nr. 128) un to aizsargzonas.

6.8.tabula

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Valsts aiz. Nr.

Pieminekļa veids

Pieminekļu nosaukums

Pieminekļu atrašanās vieta

Datējums

1820

Arheoloģija

Slaidēnu pilskalns ar apmetni

Pie Slaidēniem

 

2882

Arhitektūra

Lindes muižas parks

Lindes parkā

1767., 18.gs.

2883

Arhitektūra

Lindes muižas vārti

Lindes parkā

1767., 18.gs.

 

Bez tam Birzgales pagastā atrodas vairāki pagasta nozīmes kultūrvēsturiski objekti- kultūras pieminekļi:

§ Kalnamuižas pilskalns ar hercoga Jēkaba medību pils drupām (17.gs.);

§ Melmēnu senkapi;

§ Alstiķes muižas drupas (17.gs.);

§ Mazjumpravas pusmuiža;

§ Mācītāju kapsēta pie pastorāta;

§ Silakroga pārceltuves vieta;

§ 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo brāļu kapi Birzgales Baznīckalnā (nolīdzināti, blakus 1989.gadā par birzgaliešu ziedojumiem atklāts tēlnieka O.Feldberga veidota piemineklis sagrautajai baznīcai un Vecajam Stenderam), pie Jedes kapsētas (blakus baronu Hānu kapi, kapsētā rakstnieka J.Kosas kapa piemineklis ar dievturu zīmi), pie Abermaņiem, Dzeņiem, Lesmaņiem, Vīzentāliem, Vitkopas, Vecluikām, Skaberģiem, Kalnamuižas un Priedesmuižas;

§ 2. pasaules karā kritušo sarkanarmiešu brāļu kapi pie Birzgales kapsētas;

§ Piemineklis pie Žīdupītes nacionālajiem partizāniem F.Veinbergam un A.Smiltiņam, kurus 1945.g. dzīvus sadedzināja siena šķūnī;

§ Baltais krusts (uzstādījuši Birzgales zemessargi) mežā netālu no Birzgales, kur 1950.g. čekisti noslepkavoja Birzgales aizsargu nodaļas komandieri K.Stūri;

§ Dzejnieka A.Pumpura piemiņas vietas- pieminekļu ansamblis (sākts veidot 1988.g., tēlnieks J.Karlovs) dzimtās Ķeirānu meža mājiņas vietā, piemiņas zīme „Dīriķupīte” (LKF dāvana 1990.g., tēlnieks V.Titāns) bērnības gaitu vietās, piemiņas zīme „Robežkrogs. Vidzeme. Kurzeme” (LKF dāvana 1990.g., tēlnieks V.Titāns) vietā, kur tika uzklausīti braucēju un gājēju nostāsti, senlatviešu kapa zīme mīļajai mātei Edei Plūmei Meža kapos- A.Pumpura radiniecei, turpat apbedīti arī citi dzimtas piederīgie un kaimiņi (kopā veido senu kapu ansambli), 1989.g. A.Vilcāna atjaunotās Lāčplēšu mājas (celtas ~1816.g.);

§ Piemiņas zīme (LKF dāvana, tēlnieks V.Titāns) pie Slaidenu pilskalna, netālu no medicīnas zinātņu Dr. K.Rudzīša, ārsta M.Rudzīša un vetārsta F.Rudzīša Slaidenu mājas ar K.Rudzīša stādītiem ozoliem;

§ Piemiņas zīme (autors- skolotājs L.Antons) rakstnieka J.Purapuķes dzimto māju Mucenieku vietā;

§ Ņegas tilts (rekonstruēts 2000.g.);

§ Tautas nams (1933.g.);

§ Birzgales pusmuižas Rūķu parks un jaunsaimnieka dzīvojamā māja Rūķi (celta 1926.g., tagad muzejs);

§ Birzgales skolas ēka (pārbūvēta bijuši muižas moderniecība un ķestera nams);

§ Kalnadruvas (bijusī Kalnamuižas kalpu māja);

§ Lāčplēša dzelzceļa stacija (20.gs. 20. gadi);

§ Vairāk nekā 100 dekoratīvi čuguna lējumi Birzgales kapsētās (krusti, zvani, soli, žogi un ķēdes).

Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un tās izdotie norādījumi par katra atsevišķa kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam).

  Aizsargjoslu ap kultūras pieminekļiem minimālais platums noteikts teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un attēlots kartogrāfiskajā materiālā. Aprobežojumi, aizsargjoslas uzturēšanas un to stāvokļa kontroles nosacījumi ir spēkā saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” (05.02.1998.).

6.8. 2. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Tūrisma/rekreācijas un dabas vides areālos ietilpstošo pašvaldību teritorijas plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju izmantošana tūrisma un rekreācijas iespēju attīstībai, paredzot atbalstu šai darbībai;

-          Plānot ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas un to nodrošinošas infrastruktūras attīstību, ņemot vērā vides aizsardzības prasības un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānus;

-          Neparedzēt tūrisma un rekreācijas attīstīšanas iespēju nodrošinošo dabas resursu samazināšanu uz dzīvojamās un ražošanas objektu apbūves rēķina;

-          Neparedzēt, bez īpaši pamatotas vajadzības, mežu zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos;

-          Paredzēt sabiedrībai piekļuvi publiskas pieejamības ūdensobjektiem un pārvietošanās iespējas gar tiem. Plānot labiekārtotu peldvietu izvietošanu un autostāvvietu izveidošanu;

-          Paredzēt izstrādāt vietējās lauku identitātes un raksturīgo īpatnību saglabāšanas nosacījumus jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām (ēku veidolam, jumtiem, būvniecības materiāliem, ēku krāsai, u.c.), ainavai un teritoriju apsaimniekošanai, ieteikumus tradicionālai lauku būvniecībai.

 

► 6.8.2. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a. Kultūras un vēstures pieminekļu īpašniekiem, zemes īpašniekiem vai lietotājiem ievērot likumdošanā noteiktās prasības kultūras pieminekļu apsaimniekošanā un aprobežojumus aizsargjoslās.

b. Pagasta apbūves noteikumos noteiktas prasības kultūras pieminekļu un zemes īpašniekiem un lietotājiem pieminekļu apsaimniekošanā un aprobežojumi aizsargzonās.

c. Apzināt pagasta kultūrvēsturiskos objektus.

 

6.9. Ainavas

     Birzgales pagasts ietilpst Daugavas ainavapvidū. Pagasta ainavas galveno specifiku nosaka mierīga, maz saposmota reljefa apstākļi. Ainavas vizuālo raksturu nosaka galvenokārt ainavsegas specifika.

     Daugavas ieleja Vidusdaugavas posmā pieder pie visvairāk pārveidotajiem ainavu tipiem Latvijā. 20.gs.sākumā Daugava no straujas un krāčainas upes pārveidota par trīs HES ūdenskrātuvju kaskādi, pilnībā appludinot Daugavas kanjonveida ieleju un daļēji arī Daugavas senlejas lēzenos krastus un izveidojot plašus seklūdens rajonus un jaunas salas. Daugavas ielejai piemīt mozaīkveida struktūra, kas veidojusies pateicoties daudzveidīgiem vides apstākļiem un cilvēku saimnieciskai darbībai. Daugavas kreisais krasts ir mazāk pārveidots un ekstensīvāk izmantots nekā labais. Gar krastu starp nelielām lauksaimniecības zemju teritorijām un viensētām vēl saglabājušies plaši mežu masīvi. Kaut teritorijā notikušās izmaiņas pilnībā ir mainījušas upes ielejas raksturu, tā joprojām ir palikusi ainaviski pievilcīga un ir viena no gleznainākajām vietām. Pateicoties Ķeguma ūdenskrātuves plašumam teritorijā dominē plaši, atklāti un estētiski pievilcīgi skati.

          Pēdējos gados cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā lieguma ainavā sastopamas jaunas iezīmes - Daugavas krastos parādās jauna tipa apbūve, izmainās Daugavas ielejai raksturīgā viensētu, piekrastes pļavu un mežu puduru mija.

     Pagasta teritorijas ainaviskā vērtība tiks saglabāta, saglabājot pagasta teritorijas pļavu un mežu proporciju, meža puduru un pļavu miju.

     Nosusinātas lauksaimniecības zemes atsevišķās vietās netiek apstrādātas un tās atrodas atmatu veidošanās sākumstadijās, kas padara ainavu nepievilcīgu. Atsevišķās vietās notiek ainavas degradācija, kur neapsaimniekošanas rezultātā notiek pļavu, tīrumu apaugšana ar krūmiem, samazinās augu sugu sastāvs. Ainavas kā vērtīga dabas resursa zudums lauksaimnieciskās darbības intensitātes samazināšanās rezultātā.

     Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iespējama mežu izciršanas un lauksaimniecības darbības intensitātes samazināšanās rezultātā.

     Ogres rajona plānojumā ir noteikti ceļi, kas būtu saglabājami un attīstāmi kā ainavu ceļi. Autoceļš P85 Rīgas HES - Jaunjelgava ir noteikts kā ainaviski nozīmīgs tūrisma un rekreācijas iespēju realizācijā. Rajona plānojumā noteikts, ka šajos ceļos jāsaglabā pašreizējais ceļa raksturs un jāparedz ainavu saglabāšana vai atjaunošana. Lai detalizētu ainavu ceļu posmu nozīmību un izstrādātu detalizētus apsaimniekošanas noteikumus, būtu jāveic atbilstošu projektu izstrāde.

     Kartogrāfiskais materiāls, kas ir par pamatu plānojuma izstrādei nav sagatavots ar reljefa slāni, tāpēc veikt ainavu paplašinātu izpēti teritorijas plānojuma ietvaros nav iespējams, tas ir atsevišķs projekts pēc teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

6.9. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Aizliegta tāda veida darbība, kas būtiski pārveido dabisko vai kultūrvēsturiski izveidojušos ainavu( ražošanas objektu izvietošana);

-          Lai saglabātu ainaviski vērtīgo lauksaimniecības zemju teritorijas, aizliegta jaunas viensētas izveide īpašumos, kas mazāki par 5 ha.

 

► 6.9. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a. Veikt ainavu inventarizāciju (ainavas vērtīgāko elementu novērtēšana un dokumentācija tālākai aizsardzības un apsaimniekošanas veida noteikšanai) un, izstrādājot detālplānojumu, noteikt ainaviski augstvērtīgām teritorijām noteiktu aizsardzības statusu vai zemes lietojumu veidu.

b. Saglabāt vērtīgākās ainavas, nemainot zemes izmantošanas mērķi.

c. Saglabāt mežu un purvu dabisko ainavu.


6.10. rekreācijas, Tūrisma objekti un teritorijas

           Lindes muižas parks un vārti.1542. gadā Johanns fon Plettenbergs šeit izveido muižu. 18. gs. v. un 19. gs. sākākumā tiek izveidota plaša saimniecība un iekopts parks uz 4 terasēm. 1767. gadā mūrniek meistars Medlers uzbūvēja lielos galvenos iebraucamos vārtus baroka stilā un ir vienīgie, kas no muižas celtnēm saglabājušies līdz mūsdienām. 1884.gadā muižu nopirka Kurzemes un Vidzemes civilgubernators, filozofijas un juridisko zinātņu doktors barons Pauls Karls Jorgens fon Hāns. 1. Pasaules kara laikā muiža stipri sabombardēta. Pēdējais muižas īpašnieks barons Karls fon Hāns ar 16. Tukuma pulku piedalījās Latgales atbrīvošanā no boļševikiem, par ko barona īpašumā atstāja muižas centru, pārējo sadalīja 178 jaunsaimniecībās. Baronu Latvijas valdība apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš bija Latvijas armijas pulkvežleitnants. Pēc baltvāciešu piespiedu izceļošanas 1939. gadā , Lindes muiža nonāca valsts īpašumā. Var aplūkot terases pie Daugavas un teiksmainos Holandes liepu stādījumus.

          Birzgales novada muzejs "Rūķi" - Muzejs iekārtots jaunsaimnieka 1926.g. uzceltā nelielā dzīvojamā mājā. Ekspozīcijā parādīta lielā un neparastā Andreja Pumpura par Tēviju nodēvētā novada kultūrvēsture, no kuras nākušas visai Latvijai nozīmīgas personības: Vecais Stenders, Konrāds un Rūdolfs Šulci, Frīdrihs Mālbergs, baronu Hānu dzimta, Jānis Purapuķe, Andrejs Pumpurs, Vilhelms Bušs, Kristaps Rudzītis, Ēriks Hānbergs, Elga Sakse, Juris Bezzubovs, Aigars Apinis un vēl ap 50 ievērojami novadnieki. Muzejā nomainās tematiskas etnogrāfijas, mākslas, notikumu un personu jubileju u.c. izstādes.

           Piemineklis sagrautajai baznīcai un Vecajam Stenderam. Piemineklis sagrautajai baznīcai un tās mācītājam Vecajam Stenderam. 1567. gadā šajā vietā no tīra ozolkoka tika uzcelta baznīca. Laikā no 1730. - 1740. g. uz pirmās baznīcas augstajiem pamatiem uzbūvēja jaunu baznīcu. Torņa būvi ar garu smaili pabeidza 1775. gadā. Pēc 100 gadiem iebūvēja Augusta Martina ērģeles, iegādājās vācu gleznotāja Junkera altārgleznu Kristus pie krusta. Kapenēs zem baznīcas apglabāti Plettenbergu dzimtas piederīgie. Baznīca bija Eiropas nozīmes kultūras piemineklis. 1965. gadā komunistiskās okupācijas vara baznīcu sagrāva. Uz sagrautās baznīcas pamatiem tika uzcelta ciema padomes ēka. 1990. gada 18. maijā LR Reliģijas lietu departamentā tika reģistrēta atjaunotā Birzgales ev. luteriskā draudze. 1990. gada 10. jūnijā tika atklāta iesvētīta draudzes kapela pašreizējās Birzgales pagasta padomes ēkas sēžu zālē. No 1994. gada kapelu izmanto arī jaundibinātā Romas katoļu Birzgales draudze. Baznīckalnā ir vienīgais piemineklis Latvijā sagrautajai baznīcai un tās mācītājam Vecajam Stenderam, uzstādīts 1989. gadā par birzgaliešu ziedojumiem, autors O.Feldbergs.

            Piemiņas zīme "Robežkrogs. Vidzeme. Kurzeme". Akmenī veidota piemiņas zīme. Latvijas Kultūras fonda 1990. g. dāvinātais piemineklis (tēlnieks V. Titāns) iezīmē kādreizējo robežu starp Lindes muižu Kurzemē un Mazjumpravas muižu Vidzemē. Šeit Andrejs Pumpurs noklausījies Daugavas un lielceļa braucēju un gājēju stāstos.

        Alstiķes muižas drupas. Psihiatriskās dziedinātavas (20. gs. sāk.) sanatorijas vieta. Izveidojusies laikā, kad hercoga Jēkaba atraitne 17. gs. atjaunoja karos nopostīto Jaunjelgavu. 18. gs. vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubarilim, no 1875. g. baroniem Nolkeniem. Krievijas impērijas laikā šeit bijusi slavena psihiatriskā dziedinātava, 19. un 20. gs. mijā sanatorija Sanatorium aus Halswigshof, ko izpostīja 1. Pasaules karā. Pašreiz atrodas drupu stāvoklī.

          Piemiņas zīme "Dīriķupīte". Tēlnieka V. Titāna veidotā zīme uzstādīta 1990. g. Šeit bērnību pavadījis A. Pumpurs.

           Hercoga Jēkaba medību pils drupas. 17. gs.Kurzemes hercogistes laikā hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz 1. Pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Zemes reformas laikā muižniekiem zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu - dzinēju māja, ap 350 gadus veca, bet pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis.

            Pieminekļu ansamblis A. Pumpura dzimšanas vietā. Latviešu tautas eposa 'Lāčplēsis" autoram veltīts pieminekļu ansamblis viņa dzimšanas vietā.

           Slaidēnu pilskalns. Datēts ar 1.g.t.p.m.ē. Uzstādīta piemiņas zīme, autors V. Titāns. Latvijas Kultūras fonda dāvana. Pilskalnā profesora Kristapa Rudzīša stādītie ozoli.  

          Mājas "Lāčplēši". A.Pumpura dzimtas mājas, celtas ap 1816. g. No šejienes A. Pumpurs 17 gadu vecumā aizgāja pasaulē. 20 gs. 20 gados mājas apsaimniekoja Strautiņš, kurš daļu savas zemes atdāvināja dzelzceļa stacijas būvniecībai. Pašlaik šī stacijas atrodas līnijā Jelgava - Krustpils. 1989. gadā mājas atjaunojis Antons Vilcāns.

            Kaktusu kolekcija. Pēc vienošanās z/s “Apiņi” var apskatīt kaktusu kolekciju, kurā ir vairāk kā 500 šķirņu, tā ir viena no lielākajām Baltijas valstīs. Iespējams aplūkot arī R.Bergmaņa gleznas.

          Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saulītes" - Daugavas kreisā krasta lēzenajā nogāzē izveidots ar aplokiem norobežots savvaļas dzīvnieku dārzs, kas redzams no Ķeguma - Jaunjelgavas ceļa un kur audzē ap diviem desmitiem dambriežu un vairākas mežacūkas. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dārza apskate ar stāstījumu par savvaļas dzīvnieku audzēšanu

          Pagasta teritorijā pieejamās nakstmītnes : brīvdienu māja "Tamboviči"
(vietu skaits: 12); brīvdienu māja "Brīviņi" (vietu skaits: 10), viesnīca "Tamboviči"
(24), viesu māja "Zaķi" ( 40), brīvdienu māja "Tālavas" ( 5), brīvdienu māja "Vitkopi" (18), viesu māja „Kalnadruvas”, (15(+3)),  viesu nams „Vecupe”
(istabu skaits: 12), viesu māja "Saulītes" (19), brīvdienu māja "Saulītes"
(11(+7)), lauku māja "Kalnadruvas".

                Interesentiem pieejamas zirgu izjādes saimniecībās "Ķaupes" „Kalna Strigi", "Zvirgzde".

► 6.10. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.     Labiekārtot iecienītākās pludmales.

b.     Izvietot vienotas informatīvās norādes, kartes un shēmas par tūrisma objektiem.


6.11.  Iedzīvotāji un apdzīvojuma struktūra

Uz 2008.gada 1.jūliju pašvaldībā, pēc PMLP datiem, reģistrēti 1872 iedzīvotāji, blīvums -6,4 cilv./km2 (Ogres rajonā vid. -34,8 ). No kopskaita vīrieši ir 51%, sievietes 49%.

          Vērtējot iedzīvotājus pēc nacionālā sastāva, redzams, ka Birzgales pašvaldības teritorijā ir mazs cittautiešu īpatsvars – 16%. Krievu tautība ir lielākā minoritāte, vēl pagastā dzīvo baltkrievi, lietuvieši, ukraiņi, poļi, igauņi u.c.

 

6.2.attēls. Iedzīvotāju skaita dinamika (CSP dati)

 

Pēdējo gadu laikā, iedzīvotāju demogrāfisko procesu un migrācijas rezultātā, Birzgales pagasta teritorijā novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.

            Darbaspējas vecumā ir 1251 iedzīvotājs jeb 67%, līdz darbaspējas vecumam – 257 (14%) un 364 iedzīvotāji pēc darbaspējas vecuma (19%). (PMLP dati uz 01.07.2008.) Demogrāfiskā slodze pašvaldībā, rēķinot apgādājamo skaitu uz 1000 ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem - 496 (katriem desmit strādājošiem ir jānodrošina iztikas līdzekļi ne tikai sev, bet arī ~ 5 darba nespējīgiem).

          Bezdarba līmenis 2006.gadā – 3,05%.

 

6.9.tabula

                                 Bērnu un jauniešu skaits

 

 ( PMCP dati, 2008.)

0-6 gadu

7-18 gadu

vīr.

siev.

vīr.

siev.

 

51

41

155

111

         

          Apdzīvoto vietu attīstības iespējas vērtējot, tiek skatīta to sagatavotība poli centriskās struktūras ietvaros veikt noteiktus pienākumus/specializēties noteiktos virzienos. Noteiktie centru līmeņi atbilst “Noteikumu par valsts teritorijas apdzīvojuma centriem” projektā ieteiktajiem. Specializācijas virzieni izvēlēti atbilstoši Latvijas attīstības stratēģisko dokumentu nostādnēm, Rīgas reģiona un Ogres rajona plānojumu ieteikumiem un centru rīcībā esošajiem resursiem.

Ogres rajona plānojums nosaka galvenās prasības un vadlīnijas telpiskās struktūras elementiem. Plānojumā ir noteikts vēlamais apdzīvojuma centru iedalījums vairākos līmeņos atbilstoši Rīgas reģiona teritorijas plānojuma noteiktajiem teritorijas apdzīvojuma centru līmeņiem. Birzgales pagastā kā zemākā līmeņa attīstības centrs tiek noteikts Birzgales ciems.

Par viensētu grupām rajona teritorijā tiek definētas blīva apdzīvojuma vietas lauku teritorijā kurām nav noteikts ciema statuss. Birzgales pagastā šai kategorijai atbilst Dzintari (Širmeļi) - ar 61 iedzīvotājiem, Lāčplēsis- 47, Linde- 43, Pumpuri (Daugavieši)- 42 un Gāguļi. – 30.

            Viensētu un esošo viensētu grupu pastāvēšana tiek veicināta zemnieku vai piemājas saimniecību centru statusā, kas vienlaikus kalpo kā ģimenes mājvieta un var piedāvāt arī pakalpojumus rekreantiem. Atzīstama arī esošo viensētu izmantošana par pilsētu iedzīvotāju otro mājokli. Tādējādi tiek saglabāts tradicionālais lauku apdzīvojuma veids.

          Saskaņā ar patreizējo iedalījumu valstī, apdzīvotās vietas pagastā veido ciemi un viensētās, kas šajā klasifikācijā ir pamats grupu izdalīšanai.

          Pēc izdevuma “Apdzīvotās vietas Latvijā” ieteiktās klasifikācijas, dots viensētas apraksts. Lauku apdzīvota vieta, kurā ir nepārvietojamas ilglaicīgi dzīvojamas ēkas (ēka), saimniecības ēkas vai citas būves. Viensētai ir vietēji (vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā) unikāls nosaukums. Viensētas var veidot viensētu grupas, kurām ir kopējs (apvienojošs) vietēji (vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā) unikāls nosaukums.

 

6.11. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Izvairīties no jaunu apdzīvotu vietu veidošanas, priekšroku dodot iedzīvotāju un apbūves blīvuma paaugstināšanai pilsētās un ciemos;

-          Veikt apdzīvotu vietu attīstības plānošanu, veicot attīstības prognožu aprēķinus, un attīstīt atbilstoši LV un ES prasībām ūdensapgādē, notekūdeņu un atkritumu savākšanā un pārstrādē, citām prasībām apdzīvotu vietu attīstībai;

-          Jaunu mājokļu, sociālo un citu pakalpojumu objektu, darba vietu attīstīšanu plānot esošajās apdzīvotajās vietās, pēc iespējas izmantojot esošo infrastruktūru un nepilnvērtīgi izmantotas vai pamestas apbūves teritorijas, ierobežojot neapbūvēto “zaļo” teritoriju apgūšanu;

-          Attīstot esošās apdzīvotās vietas, ievērot augstāka līmeņa plānošanas dokumentus, kas nepieļauj vai ierobežo vienlaidus apbūves zonu izveidi gar ceļiem, ūdens tilpņu un teču krastiem vai citur reģiona teritorijā;

-          Apdzīvojuma attīstībā saglabāt līdzsvaru starp teritorijā izvietoto mājokļu, darba vietu un pieejamo pakalpojumu daudzumu un daudzveidību, regulāri izvērtējot pilsētās, ciemos, un to ietekmes zonās esošo mājokļu, darba vietu un pieejamo pakalpojumu kopumu;

-          Apdzīvojuma struktūras plānošanas pamatā jāizvērtē vides situācija attiecīgajā pašvaldībā, reģiona teritorijas plānojumā izvirzītās vadlīnijas un pastāvošie likumdošanas akti;

-          Nav pieļaujama jaunu īpašumu parcelāciju apbūves veidošanai teritorijās, kurās tas nav paredzētas pašvaldību plānojumos;

-          Ogres rajona apdzīvojuma struktūras attīstība ir jābalsta uz apbūves mūsdienu attīstības tendencēm – koncentrāciju un infrastruktūru pieejamību, ievērojot jau vēsturiski izveidojušos apdzīvojuma sistēmu;

-          Katras apdzīvotās vietas plānojumam ir jāveicina dzīves vides kvalitātes saglabāšana vai paaugstināšanās, līdzsvarojot iedzīvotāju intereses, ekonomiskās izaugsmes iespējas, dabas un kultūrvides aizsardzības prasības;

-          Zemes vienību minimālo lielumu katrai apbūves teritorijai vēlams noteikt, vadoties no racionālas zemes izmantošanas principiem, vides aizsardzības un sanitārajām normām, kā arī tradīcijām;

-          Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos risināt jautājumus par pakalpojumu pieejamību un infrastruktūras funkcionēšanu, līdz ar to garantējot gan esošo, gan jaunu apdzīvoto teritoriju kvalitāti.

 

6.11. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.     Izveidot apdzīvojuma struktūru saskaņā ar teritorijas plānojuma nostādnēm.

b.     Izstrādāt inženierkomunikāciju shēmas apdzīvotām vietām.

c.     Izstrādājot detālplānojumus un pirms lauksaimniecības zemes transformācijas nelauksaimniecības zemēs veikt biotopu atradņu noteikšanu.


6.12. apbūve

MK 20.06.2006. noteikumi Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 13. pants skaidro, ka zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana, šo noteikumu izpratnē ir lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, ūdens objektu, derīgo izrakteņu ieguvei vai dabas pamatnei un rekreācijai izmantotās teritorijas, tai skaitā zeme zem ēkām un pagalmiem, ja tā ir saistīta ar minēto zemes izmantošanu.

Noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” izpratnē apbūves zeme ir:

„14.1. apbūvēta zeme, kuru atbilstoši zemes likumīgai izmantošanai izmanto būvju, inženierkomunikāciju vai labiekārtojuma uzturēšanai;

14.2. neapbūvēta zeme, kuru atbilstoši detālplānojumam ir plānots (atļauts) izmantot būvju, inženierkomunikāciju vai labiekārtojuma uzturēšanai;

14.3. neapbūvēta zeme, uz kuras vietējās pašvaldības teritorijas plānojums paredz apbūvi un detālplānojums nav nepieciešams, un zemes vienība pēc platības un infrastruktūras atbilst apbūves noteikumos noteiktajām apbūves prasībām;

14.4. neapbūvēta zeme, uz kuru ir izsniegta būvatļauja.”

Esošais daudzstāvu dzīvojamais fonds pašvaldībā pamatā ir veidojies padomju periodā. Šīm ēkām raksturīga zema konstrukcijas kvalitāte, lieli siltuma zudumi, vienmuļš vizuālais veidols. Nepieciešams vispirms novērtēt katras daudzdzīvokļu mājas tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, veikt renovāciju, piesaistot pašu iedzīvotāju līdzekļus un speciālos kredītus mājokļu sakārtošanai. Veidojot kvalitatīvu dzīves vidi, nozīmīga ir arī ēku apkārtnes sakopšana – apzaļumošana, autostāvvietu un atpūtas laukumu izveide.

Individuālo dzīvojamo ēku apbūvei pievilcīgākie ir rajoni ir tieši Daugavas tuvumā.

Pašlaik notiek izmaiņas iedzīvotāju pieprasījumā pēc mājokļa tipa - pieaug pieprasījums pēc laba dzīvokļa vai mājas. Pēdējos gados Birzgales pagastā ir vērojamas mājokļu būvniecības aktivitātes.

 

6.12. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Pašvaldības ir tiesīgas noteikt apbūves minimālās zemes vienības, bet ne mazāk kā rajona teritorijas plānojums nosaka:

             -minimālā zemes vienība ģimenes māju būvniecībai ciemu teritorijā 1200 m2,

            -minimālā zemes vienība ģimenes māju būvniecībai ciemu teritorijā, ja tiek izmantots pieslēgums centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem - 800 m2,

             -rindu māju apbūve iespējama zemes vienībās, kas nav mazākas par 800 m2 un ja ir nodrošināts pieslēgums centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem;

-          Jaunu ciemu veidošana pieļaujama teritorijās ar vēsturiski blīvāk veidotu apbūvi, ievērojot apbūves tradīcijas, vasarnīcu un dārzu teritorijās, veicot attīstības iespēju izpēti, izstrādājot detālo plānojumu, paredzot funkcionālo zonējumu, pakalpojumu struktūras attīstību, teritoriju detalizētus ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas risinājumus;

-          Jaunu ciemu veidošana teritorijās bez vēsturiska apdzīvojuma, atļauta gadījumos, ja tiek nodrošināta:

             -centralizētas inženiertehniskās infrastruktūras izbūve (ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, u.c.),

            -ielu tīkla izbūve plānotajā teritorijā,

             -nodrošināta cietā seguma ceļa piekļuve līdz novada nozīmes centram vai reģionālas,

             nacionālas nozīmes autoceļam,

            -izveidota publiski pieejama atpūtas teritorija,

           -darījumu vai pakalpojumu zonas izveide,

             -citas pašvaldību noteiktās prasības plānoto ciemu teritorijām.

-          Rajona teritorijas plānojums nenosaka apdzīvoto vietu funkcionālo zonējumu un to robežas. Tas tiek noteikts vietējo pašvaldību plānojumos;

-          Plānotai lauku apbūves teritorijai jāatbilst likumam “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”, citiem spēkā esošiem LR likumiem un MK noteikumiem;

-                     Apbūves iespējas ārpus ciemu teritorijām – viensētās, ievērojot prasības, kas noteiktas atbilstoši plānojumā noteiktajam zonējumam un atsevišķu teritoriju izmantošanas noteikumiem.

►6.12. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.         Izveidot apdzīvojuma struktūru saskaņā ar teritorijas plānojuma nostādnēm.

b.         Novērst vienlaidus apbūves masīvu veidošanos, izstrādājot detālplānojumus.

c.         Paredzēt zaļos koridorus, sadalot savrupmāju masīvus vienu no otra, kā apstādījumu un rekreācijas teritorijas.

d.         Retināta savrupmāju apbūve ciemā uzskatāma par optimālu dzīvojamās apbūves veidu pagastā.

e.         Rūpniecības teritorijas un dzīvojamās apbūves teritorijas atdalāmas ar koku un krūmu stādījumu vismaz 25 m platumā.

f.          Detālplānojums obligāts uzsākot jebkuru darbību ar zemes gabala robežu un īpašnieku maiņu un apbūvi ciematu robežās.

g.         Rezervēt teritorijas infrastruktūrai.


 6.13. Sociālās infrastruktūras raksturojums

Birzgales pagastā pieejami visi primārie sociālie pakalpojumi.

Birzgalē darbojas pamatskola (mācās 155 skolēni), mūzikas skola ( 65) un pirmsskolas izglītības iestāde (40 bērni). Pagasta centrā atrodas bibliotēka ar brīvu pieejas Interneta punktu, Tautas nams, 4 veikali, veterinārā aptieka. Iedzīvotājiem pieejama ģimenes ārsta prakse, stomatologs, aptieka, kafejnīca, frizētava, sporta zāle. 1999.g. atvērts novada muzejs „Rūķi”.

Birzgales pagastā darbojas Birzgales evaņģēliski luteriskā draudze un Birzgales Romas katoļu draudze.

 

6.13.Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a. Iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences un tas, ka nav paredzama strauja ekonomisko procesu attīstība, nosaka to, ka pašvaldības teritorijā nav nepieciešama jaunu sociālās infrastruktūras objektu izveide. Jāsaglabā un jāapsaimnieko esošie.


 6.14. inženiertehniskās infrastruktūras raksturojums

6.14.1. Ūdensapgāde, kanalizācija un siltumapgāde

          Birzgales pagastā īstenots projekts “Ūdens atdzelžošanas stacijas tehniskā projekta izstrāde un būvniecības realizācija”. Projekta ietvaros tika uzstādīta ūdens atdzelžošanas iekārta, veikta atdzelžošanas stacijas ēkas rekonstrukcija pie urbuma, kā arī dziļurbuma renovācija. Ūdensapgādes sistēmas sakārtošanas nepieciešamība Birzgalē bija ļoti aktuāla, jo patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte būtiski neatbilda LR normatīvajos aktos noteiktajiem standartiem. Projekta rezultātā uzlabotas kvalitātes dzeramo ūdeni tagad varēs saņemt 600 Birzgales patērētāju.
Dzeramajam ūdenim tiek izmantots Gaujas ūdens horizonts -38,08 (daudzums tūkst.m3/2007.gadā) un Daugavas ūdens horizonts – 39,42. Dzeramā ūdens analīzes apmierinošas.  Centralizēta ūdensapgāde nodrošināta 7 trīs stāvu daudzdzīvokļu mājām, klubam, bērnu dārzam un ambulancei, kā arī privātmāju kvartāliem ( Līvānu māju kvartāls, Smilšu, Krasta, Jaunatnes ielās).Tornis 30-40 gadus vecs.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām piesaistīti 420 iedzīvotāji. Notekūdeņu kopējais daudzums 2007.gadā bija 39,20 tūkst.m3. Birzgales ciema attīrīšanas iekārtas ir fiziski un morāli novecojušas un nespēj notekūdeņus attīrīt atbilstoši esošajām piesārņojošo vielu koncentrācijā. ( Avots: Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.- 2020.)

Attīrīšanas iekārtu saražotās dūņas tiek uzglabātas.

Centralizētai siltuma apgādi 7 trīs stāvu daudzdzīvokļu mājām, klubam, bērnu dārzam un ambulancei nodrošina katlu māja. Katlu mājā ir 6 katli kurināmi ar malku.

 2004. gadā izbūvēta jauna trase uz bērnu dārzu un ielikts jauns katls. Pārējie katli ir 10-11 gadus veci. Pārējās siltumtrases vecas un atsevišķi siltummezgli mājās nav ierīkoti. Kurināmā sezonai nepieciešams 3000m³ malkas. Atsevišķa centrālapkure pagasta padomes ēkā, skolā – krāšņu apkure, skolas sporta zālei – gāzes apkure. Mežniecībā -  vietējā apkure.

 6.10. tabula

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums

 

Nosau-kums

Attīrīša-nas iekārtu adrese

Reģis-trāci-jas Nr.

Attīrīšanas iekārtas

Izplūde

Tips

Jauda m3/dn

Jauda

t m3/g

Noslo-dze

m3/dn

Noslo-dze tm3/g

Birzgales

pašvaldības uzņēmums

Lindes 2, Birzgales pagasts

2450

BIO

400

146

116

42,5

Zvirgzde

Birzgales krejotava

Birzgales pagasts

2450

M

30

10,9

3

1,12

Meliorāc. grāvis

 

6.14.1.Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Izstrādājot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu jāprecizē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, artēzisko aku, katlu māju, atkritumu izgāztuvju, mazo hidroelektrostaciju u.c. inženiertehnisko objektu atrašanās vietas;

-          Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāuzrāda sanitārās aizsargjoslas izmēri attīrīšanas būvēm, ekspluatācijas aizsargjoslu izmēri kanalizācijas tīkliem un īpašuma tiesību aprobežojumi tām;

-          Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparedz pasākumi virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai no notekūdeņiem atbilstoši Latvijas vides aģentūras virszemes ūdeņu kvalitātes pārskatam;.

-          Uzrādīt vietējo pašvaldību plānojumos aizsargjoslu izmērus ap ūdens ņemšanas vietām un būvēm, nosakot īpašuma tiesību aprobežojumus;

-          Pašvaldību plānojumos norādīt esošās hidroelektrostacijas, to ūdenskrātuves ar maksimālās applūdes robežām;

-          Paredzēt inženiertehniskās apgādes tīklu izbūvi apbūves teritorijās pirms teritoriju apbūves;

- Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu jaudas, plānot atbilstoši teritoriju attīstības prognozēm.

 ► 6.14.1. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.         Dzeramā ūdens kvalitātes kontroles organizēšana pagasta teritorijā.

b.         Attīrīšanas iekārtu modernizācija, alternatīvu iespēju izvērtējums.

c.         Detālplānojumos parādīt ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aizsargjoslas.

d.         Lai veidotu mazākus zemes gabalus dzīvojamās ēkas jāpieslēdz centralizētiem tīkliem ūdensapgādei un kanalizācijai.

e.         Apkures finansēšanas un pakalpojuma attīstības izvērtēšana saistībā ar iedzīvotāju pirktspēju.

f.          Sadarbības uzlabošana ar iedzīvotājiem apkures jautājumu risināšanā.

g.         Veikt ēku siltināšanu.

 6.14.2. Gāzes apgāde

Pagasta teritorijai gāzes apgāde teorētiski iespējama no maģistrālā gāzesvada Rīga – Daugavpils.

Iedzīvotāju vajadzībām tiek izmantota šķidrinātā gāze.

 ► 6.14.3. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.             Veicot ceļu un ielu rekonstrukciju, projektējot jaunus autoceļus un ielas, paredzēt iespējamā augst (vidējā) spiediena sadales gāzes vadu novietni projektējamo un rekonstruējamo ceļu nodalījumu joslās, ielu sarkanajās līnjās atbilstoši pastāvošai likumdošanai.

6.14.3. Atkritumu saimniecība

Vietējā izgāztuve „Rūķīši’’ (1,8ha) ir rekultivēta un slēgta 2006.gadā. Atkritumu izvešana no pagasta centra tiek organizēta centralizēti un to veic SIA „Ķilupe”.

Problēmas sagādā atpūtas vietu nekontrolēta izmantošana un apkārtnes piesārņošana (nelegālās izgāztuves pagasta teritorijā).

Pagasta teritorijā nav paredzēts izveidot dzīvnieku kapsētu.

6.14.4. Ogres rajona plānojums

-          Izvērtēt esošo un bijušo atkritumu izgāztuvju (uzglabāšanas) teritoriju stāvokli un noteikt tās pašvaldību plānojumos, paredzot nepieciešamos pasākumus teritoriju rekultivācijai

►6.14.4. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.     Līdzdalība reģionālās izgāztuves veidošanā un atkritumu savākšanas sistēmas izveidošanā.

b.     kritumu savākšanas un deponēšanas koncepcijas izstrāde.

c.     Sadzīves atkritumu savākšana šķirotā veidā vietas (saskaņā ar RVP un VVC prasībām) pagasta teritorijā.

d.     Sakārtot nelegālās atkritumu izgāšanas vietas.

e.     Noteikt “zaļo atkritumu” kompostēšanas un šķirošanas laukumu.

6.14.4. Elektroapgāde

  Elektroapgādi nodrošina AS „Sadales tīkli” Centrālais rajons. Apdzīvotās vietas savieno 20kv un 0,4kv elektropārvades līnijas. Jaunu maģistrālo elektroapgādes līniju būvniecība Birzgales pagasta teritorijā netiek plānota.

Saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu”, teritorijas plānojumā gar elektropārvades līnijām tiek noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas. Aprobežojumi, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles nosacījumi ir spēkā saskaņā “Aizsargjoslu likumu” (05.02.1998.) un “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodiku” (MK noteikumi Nr. 415, no 20.10.1998.)

6.14.4. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Izstrādājot vietējās pašvaldības plānojuma inženierkomunikāciju sadaļu - uzrādīt ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas atbilstoši “Aizsargjoslu likumā” noteiktām elektrisko tīklu ekspluatācijas aizsargjoslām (16.pants), ņemot vērā grozījumus, “Aizsargjoslu likumā”, kas stājas spēkā 2005.gada 15.jūlijā;

-          Inženierkomunikāciju izvietojumu teritorijā plānot tādu, lai tas atbilstu 28.12.2004. noteikumiem Nr. 1069 “Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”;

-          Izstrādājot apdzīvoto vietu detālo plānojumu, nepieciešams parādīt esošo 330/110/20kV apakšstaciju, 20; 10 un 0,4kV EPL (gaisvadu un kabeļlīniju), un 20/0,4kV vai 10/0.4kV transformatora punktu atrašanās vietas;

-          Plānojot jaunu objektu būvniecību, paredzēt vietu inženierkomunikāciju koridoriem, to pieslēgšanai pie esošajiem vai jaunveidojamajiem inženiertīkliem;

-          Paredzēt elektrisko tīklu ekspluatācijas, apkalpošanas transporta piekļūšanas iespējas attīstības teritorijās;

-          Precizēt ierobežojumus energoapgādes objektu aizsargjoslās.

► 6.14.4. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a. Veikt esošo zemspriegumu tīklu rekonstrukciju.

b. Apdzīvotās vietās elektroapgādei izmantot pazemes kabeļus.

c. Kabeļu izvietošana gaisā uz stabiem apdzīvotās vietās nav pieļaujama.

d. Zemi zem EPL meža zemēs ieteicams atdot īpašumā bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem.

e. Netkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma, darbs ar celšanas mehānismiem 30m joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas ir jāsaskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu vadītāju ( MKN Nr.415 10.p).

6.14.5. Telekomunikācijas

Birzgales pagasta teritorijā pieejami stacionārā telefona un mobilo sakaru pakalpojumi. Mobilo telefonu sakaru pārklājums ir 90% teritorijas.

Telefona sakaru kvalitāte ar apkārtnes pagastiem un pilsētām ir apmierinoša.

Iedzīvotāji nodrošināti ar visu valsts radio un televīzijas raidījumu uztveršanu.

 

      

 6.3. attēls Latvijas mobilā telefona un TELE 2 pārklājumi pagasta teritorijā 01.01.2007.

Saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu”, inženierkomunikāciju un objektu efektīvai un drošai ekspluatācijai un attīstībai teritorijas plānojums tiek noteiktas aizsargjoslas. To platums, aprobežojumi, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles nosacījumi ir spēkā saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” (05.02.1998.) un MK apstiprinātajām aizsargjoslu noteikšanas metodikām (skat. sadaļu “Aizsargjoslas”).

6.14.5. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Paredzēt visu apbūves teritoriju inženiertehniskās apgādes nodrošinājumu, vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos nosakot prasības komunikāciju attīstībai, aizsardzībai un drošai ekspluatācijai;

-          Plānot pēc iespējas kompaktu dažādu inženiertīklu koncentrēšanu vienotos koridoros gar autoceļiem vai dzelzceļiem, lai racionāli izmantotu teritoriju;

-          Plānojot inženiertīklu izvietojumu un transporta infrastruktūru, jāizvēlas risinājumi ar vismazāko risku gan videi, gan iedzīvotājiem;

-          Glābšanas tehnikai apdzīvotajās vietās ir jānodrošina netraucētas piekļūšanas iespējas darbu veikšanai, veidojot racionālu ielu un ceļu tīklu, paredzot ūdens ņemšanas vietas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

-          Uzlabot ūdens apgādes un kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atbilstoši ES prasībām, lai nodrošinātu patērētājiem kvalitatīvus pakalpojumus un samazinātu vides piesārņojumu risku;

-          Teritoriju aizsargjoslu plānos jābūt atzīmētām telekomunikāciju līniju un objektu tīklam un aizsargjoslām;

-          Lai nodrošinātu telekomunikāciju tīkla darbību un infrastruktūras attīstības plānošanu, vēlams informēt sakaru infrastruktūru apsaimniekotājus par pašvaldības attīstības plānā iekļauto dzīvojamo māju uzņēmējdarbības objektu celtniecību, par plānoto ielu un teritoriju rekonstrukciju;

-          Atbalstīt dažādu mobilo sakaru operatoru darbību savā teritorijā, veicinot mobilo sakaru bāzes staciju celtniecību pārklājuma nodrošināšanai lauku teritorijās;

-          Veicināt sabiedriskos interneta pieslēguma punktu izveidi, paplašinot moderno komunikāciju lietošanas iespējas.

► 6.14.5. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.             Kvalitatīvu telekomunikāciju pieejamības nodrošināšana visiem pagasta iedzīvotājiem.

 

6.15. transporta infrastruktūra

6.15.1. Autoceļi

Pašvaldības attīstību ietekmē tās labā sasniedzamība, tāpēc transportam un tā infrastruktūrai ir un būs nozīmīga loma teritorijas attīstībā. Tas ir viens no pašvaldības ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas virzītājspēkiem.

Birzgales pagasts šajā ziņā atrodas labvēlīgā situācijā – autoceļu tīkls ir salīdzinoši blīvs, optimāls ir arī pastāvošais sabiedriskā autotransporta maršrutu tīkls. Kā labu var uzskatīt sabiedriskā auto transporta uzņēmumu darbību, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju nokļūt vēlamā vietā un laikā. Satiksmes maršruti ir saskaņoti, lai nogādātu skolēnus uz skolu un atpakaļ. Bez tam pašvaldības autobuss veic bērnu, skolēnu un dzīvotāju pārvadāšanu pašvaldības teritorijā. Līdz tālākai apdzīvotai vietai no centra pa autoceļu ir 20km. Izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ pagasta centrs ir labi sasniedzams no visām pagasta tālākajām vietām.

                                                            

6.4. attēls Rīgas reģiona ceļu tīkls

Paralēli gar Daugavas kreiso krastu iet autoceļš un Birzgales pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras valsts nozīmes autoceļš ar asfaltbetona segumu Rīgas HES – Jaunjelgava (P85), kā arī 1. šķiras autoceļi Bauska- Aizkraukle (P87) un 1. šķiras autoceļš Bauska- Linde (P88).

2. šķiras autoceļi: Gobas stacija- Lāčplēša stacija (V978), Enkurnieki- Birzgale (V979), Enkurnieki- Lāčplēsis (V994), Druva- Birzgale- Valle (V995) un Jaunrepšas- Birzgale (V1007).

Valsts autoceļu attīstības koncepcija laika posmam līdz 2010. gadam paredz saglabāt pastāvošo ceļu tīklu darbspējīgā līmenī atbilstoši finansiālajam nodrošinājumam.

Plānojumā parādītas nobrauktuves saskaņā ar izstrādāto rekonstrukcijas projektu autoceļam P85 Rīgas HES - Jaunjelgava.

Teritorijas plānojums paredz pēc iespējas mazāku ceļu pieslēgumu valsts autoceļiem.

Pagasts uztur 170,5km ceļu un 1,2km ielu. Ceļu tīrīšanā un uzturēšanā piedalās vietējās pagasta zemnieku saimniecības. Ielām ir ielu apgaismojums.

Saskaņā ar Ogres rajona teritorijas plānojumu 2008. -2020., lai risinātu jautājumu par potenciāli nepieciešamo Daugavas šķērsojuma izbūvi, rajona plānojums piedāvā vienlaicīgi risināt šīs problēmas, apvienojot ar jauna starpreģiona autoceļa izbūvi uz esošo autoceļu bāzes Birzgales pagastā.

Saskaņā ar likumu “Par autoceļiem”, “Aizsargjoslu likumu”, ceļu attīstības, lietošanas un aizsardzības nodrošināšanai, pagasta teritorijas plānojumā gar autoceļiem tiek noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas.

Aprobežojumi, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles nosacījumi ir spēkā saskaņā “Aizsargjoslu likumu”.

          Pagasta teritorijā lauku apvidū ir ievērots “Aizsargjoslu likuma” 13. panta 2) daļas apakšpunktos noteiktais aizsargjoslas lielums gar ielām un autoceļiem un Latvijas valsts ceļu nosacījumu prasības attālumam līdz apbūvei.

6.15.1. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos jāparedz veloceliņu tīklu izveide, gājēju ielas, pastaigu un tūrisma takas;

-          Plānojumos, pēc iespējas, samazināt un savstarpēji attālināt esošos pieslēgumus, atturēties no jaunu pievadceļu pieslēgšanas tieši galvenajiem ceļiem, bet ceļu pieslēgšanā ievērot hierarhiju: pievadceļš – II šķiras ceļš – I šķiras ceļš – galvenais ceļš;

-          Plānojumos izvērtēt nepieciešamo gājēju, velosipēdu un lauksaimniecības tehnikas pāreju izbūvi pār autoceļiem ar intensīvu satiksmes noslodzi;

-          Apbūves attīstību plānot tādā attālumā no ceļa vai dzelzceļa, kas neprasa tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret autotransporta vai dzelzceļa transporta radīto troksni un izplūdes gāzēm un paredzēt pasākumus esošās apbūves aizsardzībai no trokšņa;

-          Noteikt aizsargjoslas pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem, teritoriju plānojumos, likumā noteiktajā kārtībā, un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

-          Mainot jebkuru citu zemes izmantošanas veidu uz apbūvi, teritorijas plānojumā jaunajās apbūvei paredzētajās teritorijās jāparedz apvienojošie lokālie ceļi, nodrošinot to lietošanu un pieeju tiem no visiem atsevišķiem īpašumiem un objektiem, tajā skaitā servitūta tiesībām. Šo lokālo ceļu saisti ar valsts autoceļu tīklu jāparedz pieslēdzoties tikai esošajiem pašvaldību (galvenokārt) vai valsts 2.šķiras autoceļiem, tā nodrošinot “pakāpeniskuma” principu, kas perspektīvā virzītu uz esošo pieslēgumu (pie valsts autoceļiem) skaita samazināšanu un savstarpēju attālināšanu. Tas nodrošinās transporta kustības vienmērīguma un satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanos. Atsevišķu jaunu īpašumu (objektu) vai esošo paplašināšanas vai pārdalīšanas gadījumos jaunu, tiešu pieslēgumu plānošana valsts autoceļu tīklam nav pieļaujama;

-          Servisa objektus paredzēt teritorijās ar ātruma ierobežojumu 50 km/h. Teritorijās ārpus šādiem ātruma ierobežojumiem servisa objektu rekomendējamās (nākotnē - atļautās) vietas valsts galveno un I šķiras autoceļu tīklā plāno Satiksmes ministrija, atbilstoši projektēšanas normatīviem.

  ► 6.15.1. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.     Gar galvenajiem autoceļiem paredzēt trokšņu slāpējošus koku un krūmu stādījumus.

b.     Samazināt piesārņojuma slodzi no transporta un transporta infrastruktūras būvēm.

6.15.2. Dzelzceļš

Pagasta dienviddaļu šķērso Jelgavas - Krustpils dzelzceļa 7,6km garš posms. Kopš 2000.gada nekursē pasažieru vilcieni, šī līnija tiek izmantota vienīgi kravas pārvadājumiem.

Laika posmā no 2008. – 2010.gadam dzelzceļa iecirknī Jelgava – Krustpils paredzēts rekonstruēt vilcienu kustības signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, kā arī elektroapgādes līnijas. Periodā no 2012. – 2014.gadam tiks veikta vilcienu radiosakaru modernizācija – vienotās dzelzceļa mobilo komunikāciju GSM – R sistēmas ieviešana.

Atbilstoši „Aizsargjoslu likuma”13., 33.pantiem, teritorijas plānojumā ir noteikta ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas gar dzelzceļu.

6.15.2. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-          Jāievēro normatīvo dokumentu prasības, kas nosaka dzelzceļa aizsargjoslas ekspluatācijas īpatnības;

-          Atbilstoši normatīviem, pašvaldībām jānosaka aizsargjosla gar dzelzceļu;

-          Ja teritorijas attīstība skar dzelzceļa zemes nodalījuma joslu, vienlaikus ar tehniskā projekta saskaņošanu jāatrisina zemes lietošanas jautājums.

 

 ► 6.15.2. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.            Jāparedz pasākumi, lai dzelzceļa nodalījuma joslai pieguļošā meža īpašnieki savlaicīgi izcirstu kokus, kas krītot varētu sabojāt sliežu ceļus, gaisa energoapgādes un sakaru līnijas.

b.            Ja tiek plānots veikt apbūvi dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslā, par pasūtītāja līdzekļiem jāparedz dzelzceļa sakaru un elektroapgādes līnijas pārcelšana no apbūvējamās zonas, lai nodrošinātu to aizsargzonu.


6.16. Kapsētas

Birzgales pagasta kapsētas - Birzgales kapsēta, Zaru kapsēta, Sauleskalna kapsēta, Lāču kapsēta, Kalnamuižas kapsēta, Baltupes kapsēta, Aveņu kapsēta, Jedes kapsēta, Meža kapsēta, Zizānu kapsēta, Dzeņu kapsēta, Mācītāju kapsēta, Baronu kapsēta, Vecluiku kapsēta.

     Aizsargjoslas ap kapsētām noteiktas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un attēlotas kartogrāfiskajā materiālā.

 

6.16. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-Izvērtēt ES prasības ūdensapgādē, notekūdeņu un atkritumu savākšanā, citas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem;

-Nav pieļaujama objektu vai tīklu kaitīga iedarbība uz vidi, veicot projektēšanas darbus, veicams “Ietekmes uz vidi novērtējums”.

► 6.16. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a.      Veikt kapsētu inventarizācijas plānu sastādīšanu, uzskaitot kapu pieminekļus ar māksliniecisku vērtību.


6.17. vides stāvoklis

Teritorijas novietojums nomaļus no galvenajiem ražošanas centriem, no tranzīta automaģistrālēm, mežu platību īpatsvars nosaka ekoloģiski tīras, nepiesārņotas vides saglabāšanās iespējas Birzgales pagasta teritorijā.

6.17.1. Pazemes ūdens piesārņojums

          Pazemes ūdeņu piesārņojuma risks ir ūdensapgādes urbumu, kuru izmantošana ir pārtraukta, bet kuri nav konservēti vai likvidēti, vietās. Caur urbumu atverēm piesārņojošās vielas var nokļūt tieši ūdens horizontā.

          Daugavas baseinā ir saglabājies dabīgs gruntsūdeņu režīms. Gruntsūdeņu dabīgos resursus papildina nokrišņu infiltrācija. Kvartāra ūdens horizontus dzeramā ūdens apgādei izmanto tikai viensētās. Atsevišķās vietās ūdens resursi vērtējami kā vidēji, tas ir, potenciālo ūdensgūtņu maksimālais ražīgums ir vismaz 50-100 m3/dnn, bet var sasniegt arī pat 1000 m3/dnn. Ūdeni saturošo smilšu biezums ir 10-20 m, it īpaši Daugavas kreisajā krastā kvartāra ūdens horizonta resursi ir niecīgi.

Augšdevona Pļaviņu – Daugavas horizontu ūdeņi ir izplatīti visā teritorijā un plaši tiek izmantoti apdzīvoto vietu ūdensapgādē. Kompleksa virsas dziļums visā teritorijā pārsvarā ir mazāk par 50 m. Tie ir dzeramie ūdeņi ar sausni, ne lielāku par 450 mg/l un cietību 2-7 mekv/l, hlora jonu saturs zemāks par 80 mg/l, SO4 no 1-130 mg/l.

Vidudevona Arukilas – augšdevona Amatas ūdens horizontu virsas dziļums ir 50-120m. Tie ir dzeramie ūdeņi ar līdzīgiem ķīmiskajiem rādītājiem kā augšdevonaPļaviņu –Daugavas ūdens horizontos.

Neizmantoti un neapsaimniekoti ūdens apgādes urbumi ir viens no potenciāli visbīstamākajiem pazemes ūdens piesārņošanas avotiem. Izlemjot turpmāko katra konkrētā ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā:

*     urbuma turpmākās izmantošanas perspektīva;

*     urbuma tehniskais stāvoklis;

*     urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis.

Ņemot vērā to, ka Civillikumā un likumā “Par zemes dzīlēm” noteikts – pazemes ūdens pieder zemes īpašniekam, galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī urbumu likvidāciju, jāpieņem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums atrodas.

Ņemot vērā iepriekš piedāvātos kritērijus, ūdensapgādes urbumus var sadalīt divās grupās:

1)            urbumi, kurus iespējams izmantot nākotnē;

2)            urbumi, kuru izmantošana (dažādu iemeslu dēļ) nav iespējama.

Lai likumdošanas aktos noteiktā kārtībā veiktu pazemes ūdens ieguvi:

*     katram ūdens apgādes urbumam jābūt Urbuma pasei;

*     ja ieguves apjoms pārsniedz 10 m3/dnn., nepieciešams saņemt ūdens lietošanas atļauju Reģionālajā vides pārvaldē;

*     ja pazemes ūdeņus izmanto centralizētās ūdensapgādes nodrošināšanai vai fasēšanai un tirgošanai cilvēku patēriņam, nepieciešams veikt hidroģeoloģiskās izpētes darbus, lai aprēķinātu pazemes ūdens krājumus, noteiktu bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu un akceptētu tos Pazemes ūdens krājumu akceptācijas komisijā, kā arī saņemt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā pazemes ūdens atradnes pasi un zemes dzīļu izmantošanas licenci.

Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams likvidēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt uzņēmējsabiedrība, kurai ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izsniegta licence šāda veida darbu veikšanai.

Nozīmīgs grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma avots ir nepietiekoši attīrītie kanalizācijas notekūdeņi.Ūdeņi no centra mājām tiek novadīti uz bioloģiskās attīrīšanai iekārtām. Notekūdeņi netiek attīrīti atbilstoši normatīviem.

6.11. tabula

 Paliekošais piesārņojums 

(Pašvaldības dati, 2007.)

 Piesārņojošā viela

Piesārņojuma slodze gadā, t/g

Suspendētās vielas

6.58370/ 0.72410

BSP-5

5.79780/ 0.53610

ĶSP

13.03420/ 2.77440

Kopējais fosfors

0.29700/ 0.07590

Fosfāti

0.04660

Kopējais slāpeklis

2.39920/ 0.59640

Amonija slāpeklis

0.07060

Nitrātu slāpeklis

0.00080

Nitrītu slāpeklis

0.26160

 

6.17.2. Atmosfēras piesārņojums

Atmosfēras piesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti (katlu mājas) un mobilie izmešu avoti (autotransports, kurš dod apmēram 70 - 80 % no kopējā izmešu daudzuma gaisā). Autotransporta bīstamākie atgāžu sārņi ir svins, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi, ogļūdeņraži un aldehīdi. Autotransporta piesārņojums rodas no teritoriju šķērsojošajām transporta maģistrālēm un autoceļiem.

Pagasta teritorijā nav lielu ražotņu. Vietējo, pagasta teritorijā esošo, kokapstrādes uzņēmumu, katlu māju, kā arī auto kustības radītais atmosfēras piesārņojums ir neliels un vides situāciju pagastā būtiski nepasliktina.

 

6.17.3. Virszemes ūdens piesārņojums

       Daugavas trīs lielo hidroelektrostaciju (Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu) celtniecība ir pilnībā izmainījusi Daugavas dabisko ekoloģisko (hidroloģisko, morfoloģisko un bioloģisko) stāvokli.

       Galvenās vides problēmas, kas radušās, izmainot upes dabīgo režīmu, ir:

*     upes dabīgā hidroloģiskā režīma izmaiņas;

*     izjauktas dabīgās ekosistēmas, kas saistītas ar ceļojošo zivju migrāciju, zivju nārsta un augšanas vietu iznīcināšanu, utml.;

*     hidroloģiskās un ekoloģiskās izmaiņas Daugavas lejtecē;

*     suspendēto vielu nosēšanās ūdenskrātuvēs pie dambjiem;

*     ūdenskrātuvju piegulošo platību applūšana un gruntsūdens līmeņu izmaiņas;

*     deformētas pazemes ūdeņu plūsmas ūdenskrātuvju ietekmētās zonās;

*     ūdenskrātuvju krastu erozija gan līmeņu svārstību, gan lielās virsmas platības (vēja iedarbība) dēļ;

*     hidrobūvju filtrācijas procesi un ar tiem saistītais risks;

*     hidrobūvju avāriju risks.

       Trīs lielajās HES ūdenskrātuvēs vispārēji kompleksi pētījumi kopš 80-to gadu vidus nav veikti. Nav arī apkopojoša izvērtējuma par hidroelektrostaciju ietekmi sakarā ar līmeņa svārstībām, suspendēto vielu nogulsnēšanos, upes floras un faunas izmaiņām pēc ūdenskrātuvju kaskādes izveidošanas. Zilaļģu pētījumus veica LU Bioloģijas institūta zinātnieki.

6.12. tabula

VŪO “Vidusdaugava” ķīmiskā kvalitāte

Parauga ņemšanas vieta

O2 mg/l

BSP mg/l

Nkop.mg/l

Pkop.mg/l

Daugava –Ķegums pie Tomes (Ķeguma HES)

10,86

2,04

Nav datu

0,057

Daugava- pie Lipšiem (Rīgas HES)

10,36

1,93

1,62

0,059

       Pētījumi (Kļaviņš M., Spriņģe G. et all, 2000.) liecina, ka Daugavas ūdenskrātuvēm ir raksturīgas ezeriem tipiskās zoobentosa sugas, kurās dominē trīsuļodu kāpuri (Chironomus sp.). Zoobentosa biomasai ūdenskrātuvēs ir tendence samazināties virzienā uz lejteci, savukārt sugu daudzveidība ir stabila 4500 līdz 6000 ind./m2.Makrozoobentoss ir bagāts ar mazsartārpiem (Olygochaeta) un gliemežiem (Gastropoda). Planktonu kopumā var raksturot kā nabadzīgu, dominē aļģes. Zooplanktonā dominē virpotāji (Rotatoria) pavasarī un kladoceras (Cladocera) rudenī.

       Vasarās konstatēta zilaļģu ziedēšana, jo zilaļģu attīstībai labvēlīgi apstākļi (ūdens temperatūra pārsniedz +22oC, gaisma, slāpekļa un fosfora savienojumu klātbūtne un optimālā to daudzuma attiecība 7: 1)

VŪO ”Vidusdaugava” hidroķīmiskā kvalitāte vērtēta pēc dziļo ezeru (Ca grupa, eitrofais tips) ekoloģiskās kvalitātes klasēm, balstoties uz VHMP un Mazo upju hidrobioloģiskā monitoringa datiem. Piesārņotākais posms pēc Nkop daudzuma (3,87 mg/l), kas atbilst sliktai ekoloģiskajai kvalitātei, atrodas pie Ogres pilsētas lejpus Mālkalnes NAI. Pārsvarā Daugavā kopējā slāpekļa koncentrācijas ir ap 2 mg/l, kas atbilst vidējas ekoloģiskās kvalitātes līmenim. Vairākos Daugavas posmos vērojamas paaugstinātas kopējā fosfora koncentrācijas (0,06-0,07 mg/l), kas atbilst sliktas ekoloģiskās kvalitātes līmenim. Šāda situācija vērojama Rīgas HES ūdenskrātuvē pie Lipšiem, Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Tomes. Atsevišķos Daugavas posmos Pkop koncentrācijas atbilst augstai ekoloģiskai kvalitātei, bet tas var būt atkarīgs arī no paraugu ņemšanas sezonas (veģetācijas periodā ūdeņos ir minimāls fosfātjonu saturs). Lai objektīvi izvērtētu Daugavas ūdeņu kvalitāti ūdenskrātuvēs, trūkst datu par hlorofila-a koncentrāciju un caurredzamību pēc Seki diska.

VŪO “Vidusdaugava” baseina upju kvalitāte ir vērtēta, izmantojot mazo upju monitoringa datus. Kreisā krasta pietekām ir gan potamāla gan arī ritrāla tipa posmi.VŪO “Vidusdaugava” ritrāla tipa upēs saprobitātes indekss ir lielākoties 1,3–1,7, potomāla tipa upēs – 1,7-2,3. Pieteku neatbilstība tipam noteiktajai kvalitātei galvenokārt ir saistīta ar antropogēno ietekmi: intensīvu lauksaimniecību, krastos vai to tiešā tuvumā esošu attīrīšanas ietaišu nepietiekami labu darbību. Daļā upju ir novērojama aizaugšana ar makrofītiem.

Daugavas pieteku ekoloģiskā kvalitāte pēc saprobitātes indeksa atbilst labam vai vidējam līmenim, bet skābekļa apstākļi lielākajai daļai mazo upīšu ir ļoti labi (7,9-12,5 mg/l).

Ūdenskrātuvēs izplatītas visā Daugavas baseinā sastopamās saldūdens zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, karpa, ālants, sapals, baltais sapals, salate, vīķe, ausleja, grundulis, pavīķe, zandarts, asaris, ķīsis, vēdzele, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis, pīkste, zutis, platgalve, deviņadatu stagars, vimba (saldūdens forma), kā arī strauta nēģis.

Hidroelektrostaciju (HES) kaskādes būvniecība ir radījusi būtiskas izmaiņas sugu sastāvā Daugavā un tā sateces baseinā. Būvējot Ķeguma HES trīsdesmito gadu beigās, aizsprostā ierīkoja arī zivju ceļu, kas, galvenokārt, bija paredzēts lašu pārlaišanai. Vēlāk Pļaviņu HES un Rīgas HES izbūvēja bez zivju ceļiem, jo, izvērtējot Ķeguma HES zivju ceļa darbību, tika atzīts, ka tas nav efektīvs. Tādēļ Daugavā vairs nenāk ceļotājzivis – lasis, taimiņš, sīga (ceļotājforma), vimba, kaze, zutis, kuras parasti uzturas jūrā, bet nārstot dodas uz upēm. Līdz ar ūdenskrātuvju izveidošanu ir appludinātas daudzas seklās krāces, kuras ir obligāti nepieciešamas vērtīgo ceļotājzivju – laša, taimiņa, vimbas un arī nēģa nārstam. Galvenais kompensācijas veids zivsaimniecībai pašlaik ir zivju resursu mākslīgā ataudzēšana.

 

       Tiešā hidroelektrostaciju ietekme uz zivju resursiem ir:

*     zivju augšupmigrācijas ceļu pārtraukšana;

*     lejupejošo zivju ievainošana un mirstība turbīnās;

*     lejupejošo zivju bojāeja no plēsējiem;

*     nārsta un mazuļu barošanās vietu zaudējums appludinātajā upes posmā – ūdenskrātuvē;

*     zivju ikru, mazuļu un citu bioloģisko resursu bojāeja ūdens līmeņu svārstību dēļ;

*     zivju nārsta efektivitātes pazemināšanās ūdenslīmeņa svārstību dēļ ūdenskrātuvē un lejas bjefā;

*     zivju ekoloģiski-fizioloģisko dabisko ritmu izmaiņas, kas rada vairošanās efektivitātes pazemināšanos.

6.13. tabula

VŪO “Vidusdaugava” ekoloģiskā potenciāla vērtējums

Rādītājs

Vid. dati

Ekoloģiskais potenciāls

Kopējais fosfors (Pkop), mg/l

0,059

vidējs

Kopējais slāpeklis (Nkop), mg/l

1,62

vidējs

Hlorofils a (Chl a), mg/l

Nav informācijas

augsta

Seki, m

Nav informācijas

 

VŪO novērtējums pēc sliktākā kvalitātes rādītāja klases

vidējs

 

 

 

 

 

Stipri pārveidotiem ūdeņiem Latvijā vēl tiek izstrādāti kritēriji. Tāpēc VŪO “Vidusdaugava” vērtēts pēc dziļu ezeru ekoloģiskās klasifikācijas un uzskatāms par pagaidu novērtējumu. Kvalitātes vērtējumā izmantoti VHMP 1998. -2000. g. vidējie kvalitātes rādītāji.

6.17.4. Troksnis

Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Īpaši transporta radītais troksnis būtiski palielina trokšņu līmeni pilsētās, transporta maģistrāļu un mezglu tuvumā. Rīgas reģionā trokšņa problēma ir aktuāla lielākajās pilsētās un gar galvenajām automaģistrālēm. Rīgas aglomerācijai saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasībām līdz 2007. gadam būs jāizstrādā trokšņu karte un rīcības plāns. (Rīgas reģiona attīstības programma, 2004.)

Lai arī Birzgales pagastā nav veikti trokšņa mērījumi, auto transporta un dzelzceļa radītais troksnis nav būtisks.

6.17. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-Izvērtēt ES prasības ūdensapgādē, notekūdeņu un atkritumu savākšanā, citas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem;

-Nav pieļaujama objektu vai tīklu kaitīga iedarbība uz vidi, veicot projektēšanas darbus, veicams “Ietekmes uz vidi novērtējums”.

► 6.17. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a. Pirms urbumu izmantošanas atsākšanas vēlams veikt tā tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei.

b. Urbumiem, kurus izmanto un iespējams izmantot nākotnē, nepieciešams:

                        -sakārtot stingrā režīma aizsargjoslu;

                        -nodrošināt urbuma atveres hermetizāciju;

                        -novērst urbuma un stingra režīma aizsargjoslas teritorijas applūšanas vai piegružošanas iespēju;

                        -nodrošināt urbuma aizsardzību no tā fiziskas bojāšanas.

c. Ūdenssaimniecības projektā ieteikts tamponēt neizmantotos urbumu.

d. Aizsargjoslas ap artēziskajiem urbumiem tiek noteiktas, ņemot vērā urbuma dabisko aizsargātības pakāpi un saskaņā ar individuālās aizsardzības zonas aprēķiniem.

e. Lai novērstu pazemes ūdeņu piesārņojumu, jāievēro sekojoši risinājumi jāievēro artēzisko urbumu sanitārās aizsargjoslas. Jārūpējas, lai tiktu nodrošināta aizsargjoslas nepiesārņošana, kā arī, lai savlaicīgi tiktu novērstas avārijas,

f.   Likvidēt esošos vides piesārņojumus pēc to apzināšanas –sanācijas programmas izstrāde.

g. Izveidot neatliekamo vides aizsardzības pasākumu programmu, kurā paredzēt arī:

         -mēslu krātuvju tehniskā stāvokļa apsekošanu;

         -meliorācijas sistēmas paplašinātu izpēti;

         -degradēto un piesārņoto/potenciāli piesārņoto vietu sarakstu ar piesārņojošo darbību;


6.18. riska teritorijas un objekti, ugunsdzēsība un civilā aizsardzība

Riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtība vai atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka kategorijas: cilvēku veselības vai dzīvības apdraudējums, materiālie zaudējumi, kaitējums vai nevēlamas pārmaiņas vidē.

       Birzgales pagastā nozīmīgākie ģeoloģiskā riska faktori, kas rada atsevišķu apgabalu dabas vides apdraudētību ir upju ieleju erozija un akumulācija - upju gultņu aizsērēšana un dziļuma samazināšanās daudzos posmos, bet pavasara palos jaunu gultņu izskalošana. Tāpēc saimnieciskā darbība nav jāizvērš upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju gultnes līkumojošajos (meandrējošajos) posmos.

       Noskaloto un apdraudēto krastu nostiprināšanai un hidrotehnisko būvju uzturēšanai ir izveidots projekts, ko administrē BOV SIA “Vides projekti”. To finansē AS “Latvenergo” saskaņā ar MK noteikumiem Nr.310 “Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”. 2002. gada 22. oktobrī šajos noteikumos izdarīti grozījumi, paredzot no 2003. gada līdz 2008. gadam krastu stiprināšanas darbiem 4% no ieņēmumiem par Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju. Projekta ietvaros 2008.gadā plānota Ķeguma HES ūdenskrātuves krastu nostiprināšana Ogres rajonā Birzgales pagastā "Krūmiņu" māju apkaimē.

       Dabisks process gan upju krastos, gan ūdenskrātuvju un ezeru krastos ir krastu abrāzija. Sevišķi izteikta tā ir Daugavas ūdenskrātuvju krastos hidroelektrostaciju darbības rezultātā saistībā ar ūdens līmeņu svārstībām. Nav izvērtēta lielajās ūdenskrātuvēs ieskaloto irdeno iežu ietekme uz ūdenskrātuves hidromorfoloģiju.

Upēm raksturīgi ir pavasara pali, rudeņos – uzplūdieni (strauja, īslaicīga upes ūdenslīmeņa paaugstināšanās). Atšķirībā no paliem uzplūdieni ir neregulāri, parasti tos izraisa intensīvs lietus. Kā rajona nozīmes teritorija, kas atrodas hidroelektostacijas ietekmes zonā un ir pakļauta plūdu vai appludināšanas riskam, Birzgales pagastā izdalīta Daugavas HES kaskāde.

Ogres rajona teritorijas plānojumā, kā potenciāls grunts un pazemes piesārņojuma un avāriju riska objekts Birzgales pagasta teritorijā, norādīts dzelzceļš Krustpils – Jelgava.

       Kaut teorētiska, bet ir iespējama HES dambju avārija, kuras rezultātā, sagrūstot Pļaviņu HES dambim, ar ūdens trieciena spēku tiek sagrauti arī Ķeguma un Rīgas HES dambji. AS “Latvenergo” kaskāde ir izveidojusi modeli M-11, ar kura palīdzību ievadot hidroloģiskos un morfometriskos datus par Daugavu jebkurā vietā sākot no Pļaviņu HES dambjiem, ir iespējams prognozēt ūdens triecienviļņa spēku, ātrumu, applūstošās teritorijas līdz par Daugavas grīvai.

       Uguns bīstamas teritorijas pagastā ir meži. Vislielākās aizdegšanās iespējas ir apdzīvoto vietu, dzelzceļa un ceļu tuvumā.

       Objektu piederību pie riska grupas un to bīstamības pakāpi, balstoties uz objektīvu bīstamības analīzi un avāriju riska novērtējumu un pēc bīstamības analīzes un avāriju riska novērtējuma saskaņošanas ar citām ieinteresētajām institūcijām, saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 17.pantu nosaka Ministru kabinets.

6.14. tabula

Riska teritorijas un objekti

Ārkārtējo situāciju cēloņi

Riska teritorijas un objekti

Satiksmes negadījumi

Autoceļi un tilti

Dzelzceļš

 

Uguns un sprādzienbīstamas teritorijas

Kokapstrādes pārstrādes uzņēmumi

Kūdras purvi

Mežs

 

Avārijas enerģētikas un komunālās saimniecības objektos

Ūdensvadi

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Elektroapgāde

Siltumapgāde

Dabas katastrofas

Dzeramā ūdens piesārņojums

Ēku un būvju sagrūšana

Rīgas, Pļaviņu, Ķeguma HES

Neizmantotās ēkas

Cilvēku masu pulcēšanās vietas

Izglītības, sporta u. c. publiskas ēkas

Drošības noteikumu neievērošana uz ūdens

Ūdensteces un ūdenstilpnes

         Birzgales ciemā ir ierīkoti 3 hidranti – bērnudārzā, pie torņa un pie daudzdzīvokļu mājām pagastā. Pie pagasta padomes ēkas un „Rūķīšu ”, „Birzgales K ” fermām dīķos ir ierīkota vieta ūdens ņemšanai ugunsdzēsības vajadzībām.

         Ogres rajonā par civilo aizsardzību un tās uzdevumu izpildi atbild pašvaldības vadītājs. Pašvaldību uzdevumi un līdzdalības pakāpe ir noteikta LR „Civilās aizsardzības likumā”.

6.87. Ogres rajona plānojuma vadlīnijas

-Apdzīvotajās vietās jāparedz glābšanas dienestu tehnikas netraucētas piekļūšanas iespējas darbu veikšanai, veidojot racionālu ielu un ceļu tīklu, paredzot ūdens ņemšanas vietas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 ►6.18. Risinājumi un nosacījumi teritorijas izmantošanā

a. Apzināt ūdens ņemšanas vietas pie dabīgām virszemes ūdens tilpnēm.

b. Izstrādājot detālplānus ar centralizētu ūdensapgādi paredzēt hidrantu izvietošanu.

c. Teritorijās bez centralizētas ūdensapgādes paredzēt dabīgām virszemes ūdens tilpnes ar piekļūšanu un aprīkojumu ugunsdzēsības vajadzībām.

h.     Nodrošināt sabalansētu pazemes ūdeņu izmantošanu, lai neveicinātu procesu Pastiprināšanos antropogēnās darbības dēļ.

i.      Ievērot reģionālajos un pašvaldību teritoriju plānojumos šos objektus kā riska objektus, it sevišķi plānojot apbūvi.

j.      Objektiem ar paaugstinātu bīstamību, sagatavot drošības pārskatus.

k.     Piesārņojošiem uzņēmumiem saņemt piesārņojošas darbības atļauju.

l.      Saglabāt dabīgos hidrodinamiskos un hidroķīmiskos apstākļus (infiltrācijas modulis pirmajā spiedienūdeņu apgabalā pārsniedz 1x 10-5 m/dnn).

m.   Teritorijās, kas pakļautas paaugstinātam ģeoloģiskajam riskam, ievērot saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai nepieļautu bīstamo ģeoloģisko procesu aktivizēšanos.

m. Teritorijas plānojums katrai teritorijai paredz attiecīgās aizsargjoslas, kā arī prasības aizsardzībai pret gaisa piesārņojumu un troksni.

n.  Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos paredzamas civilās aizsardzības sistēmas prasības saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības dienesta un LR normatīvo aktu prasībām.

o.  Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos paredzēts, ka iedzīvotāju apziņošanas sistēmu avārijas vai ārkārtējo situāciju gadījumā veido pagasta padomes un tās iestāžu atbalsts VUGD iedzīvotāju apziņošanā ar pašvaldības un tās iestāžu transportu.


 

 7. Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums

Birzgales pagasta teritorijas plānojuma kartes “Pašreizējā teritorijas izmantošana” un “Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana” attēlo krāsās pašreizējo un spēkā esošā pagasta teritorijas plānojuma noteikto atļauto zemes iedalījumu apbūves un citās izmantošanas teritorijās atbilstoši attiecīgajam zemes izmantošanas veidam, kā arī noteikto nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

Teritorijas plānojums nosaka pagasta teritorijas organizāciju un zemes izmantošanas veidu.

Apbūves un izmantošanas veidi attēloti kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” (izdruka mērogā 1:10 000). Ja rodas neskaidrības par kartē attēlotajām apbūves teritoriju vai to daļu robežām, tad jāievēro, ka apbūves teritoriju vai daļu robežas ir ielu sarkanās līnijas vai zemesgabalu robežas un jāprecizē digitālajā kartē.

 

7.1. dzīvojamās apbūves teritorija (Dz)

Dzīvojamās apbūves teritorija- teritorija, kuras galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve un kas tiek plānota tikai Birzgales ciema teritorijā.

7.1.1. Daudzstāvu apbūves teritorija (dz-ds)

Daudzstāvu apbūves teritorija - teritorija, kuras galvenā izmantošana ir 1- 5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve un sekojošas palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes nogabalus: Mazstāvu apbūves teritorija (kods- DZ-MS); Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D); Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA).

Daudzstāvu apbūves teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 45%; maksimālais stāvu skaits- 5 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi; maksimālais apbūves augstums- 18m.

7.1.2. Mazstāvu apbūves teritorija (dz-ms)

Mazstāvu apbūves teritorija - teritorija, kuras galvenā izmantošana ir 1- 3 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve un sekojošas palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes nogabalus:1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija (kods- DZ-SM); Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D); Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA).

Mazstāvu apbūves teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 45%; maksimālais stāvu skaits- 3 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi; maksimālais apbūves augstums- 12m.

7.1.3. 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija (dz-sm)

1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorija- teritorijas, kuras galvenā izmantošana ir 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūve (minimālā zemes gabala platība vienas 1 vai 2 ģimeņu savrupmājas apbūvei- 1200m²) un sekojošas palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes nogabalus: Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D); Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA).

1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūves teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 30%;maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve; maksimālais apbūves augstums- 12m.

7.1.4.Dzīvojamā apbūves teritorija ārpus ciema (DZL)

Dzīvojamās apbūves teritorija ārpus ciema- teritorija, kuras galvenā izmantošana ir 1 vai 2 ģimeņu savrupmāju apbūve (minimālā zemes gabala platība vienas 1 vai 2 ģimeņu savrupmājas apbūvei- 5000m², bet zemes gabalos, kas tieši robežojas ar Birzgales ciemu, minimālā zemes gabala platība vienas 1 vai 2 ģimeņu savrupmājas apbūvei- 2500m²) un sekojošas palīgizmantošanas, nodalot šim nolūkam konkrētus zemes nogabalus: Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D); Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA).

Dzīvojamās apbūves teritorijā ārpus ciema maksimālais apbūves blīvums- 20%; maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve; maksimālais apbūves augstums- 12m.


7.2. Sabiedriskās apbūves teritorija (SA)

Sabiedriskās apbūves teritorija- teritorija, kuras galvenā izmantošana ir sabiedriska apbūve un kuru vismaz par 70% aizņem sekojoša nekomerciāla apbūve: Valsts un pašvaldības pārvaldes iestāde; Izglītības, kultūras, zinātnes vai pētniecības iestāde; Ārstniecības, veselības, labdarības vai sociālās aprūpes iestāde; Reliģiska iestāde; Valsts aizsardzības objekts, drošības, policijas, ugunsdrošības vai soda izciešanas iestāde; Diplomātiskā dienesta iestāde; Starptautiskas sabiedriskas organizācijas iestāde. Kapsētas izdalītas kā atsevišķas izmantošanas teritorijas.

Sabiedriskās apbūves teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 40%; maksimālais stāvu skaits- 3 stāvi un bēniņu izbūve; maksimālais apbūves augstums- 18m.


7.3. Sabiedriskā teritorija (S)

Sabiedriskā teritorija- teritorija, kuras galvenā izmantošana ir rekreācija, tās nodrošināšanai nepieciešamā vai sezonas rakstura apbūve un kuru vismaz par 90% aizņem sekojošas, sabiedriskai izmantošanai paredzētas teritorijas: Dabas teritorija, kur saimnieciskā darbība ir aizliegta; Parks, meža parks, skvērs, pludmale u.c. sabiedriskās koplietošanas un rekreācijas teritorija.

Sabiedriskā teritorijā sabiedriskās teritorijas izmantošanai paredzētā apbūves teritorija nedrīkst pārsniegt 10% no kopējās zemes gabala platības; maksimālais apbūves blīvums- 15% no apbūvei paredzētās teritorijas; maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi; maksimālais apbūves augstums- 9m.


7.4. Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (DA)

Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija- teritorija, kuras galvenā izmantošana ir darījumu (komerciāla) apbūve un sekojoša palīgizmantošana- Sabiedriskās apbūves teritorija (kods- SA), nodalot šim nolūkam konkrētu zemes nogabalu.

Darījumu (komerciālās) apbūves teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 40%; maksimālais stāvu skaits- 3 stāvi un bēniņu izbūve; maksimālais apbūves augstums- 15m.


7.5. Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves teritorija (R)

Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves teritorija - teritorija, kuras galvenā izmantošana ir rūpnieciska (ražošanas) uzņēmuma un (vai) noliktavas apbūve un sekojoša palīgizmantošana- Darījumu (komerciālās) apbūves teritorija (kods- D), nodalot šim nolūkam konkrētu zemes nogabalu.

Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 60%; maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve; maksimālais apbūves augstums- 18m.


7.6.satiksmes infrastruktūras teritorija (SI)

Satiksmes infrastruktūras teritorija - teritorijas, kuras galvenā izmantošana ir dažādu transporta veidu satiksmes nodrošināšana (dzelzceļš, šoseja, autoceļš, iela, velosipēdistu ceļš, gājēju ietve u.c.) un tam nepieciešamā apbūve (autoosta, stacija, pietura, stāvlaukums u.c.).


7.7. inženiertehniskās infrastruktūras teritorija (tI)

Inženiertehniskās infrastruktūras teritorija - teritorija, kuras galvenā izmantošana dažādu veidu inženiertehniskās komunikācijas (ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, telekomunikāciju, elektroapgādes u.c. komunikāciju tīkli) un tam nepieciešamā apbūve (ūdenstornis, attīrīšanas iekārta, atkritumu izgāztuve, transformatoru apakšstacija u.c.).

Inženiertehniskās infrastruktūras teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 75%; maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi ieskaitot bēniņu izbūvi (rādītājs neattiecas uz torņiem un antenām); maksimālais apbūves augstums- 9m.


7.8. Karjera teritorija (K)

Karjera teritorija - zemes gabals, kura galvenā izmantošana ir ieguves rūpniecība un šai rūpniecībai nepieciešamā apbūve.

Karjera teritorijā maksimālais apbūves blīvums- 10%; maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve; maksimālais apbūves augstums- 12m.


 7.9. lauksaimniecības teritorija (L)

       Lauksaimniecības teritorijas ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas), un gabalu primārais izmantošanas veids ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana (tīrumi, pļavas, sakņu un augļu dārzi).

       Lauksaimniecības zemes izdalītas ar mērķi saglabāt lauksaimniecības zemju resursus un teritorijai raksturīgo ainavu, kā arī lai veicinātu daudzfunkcionālas lauksaimniecības attīstību.

Lauksaimniecības zemēs atļautas tās darbības, kas norādītas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Zemes transformācija veicama saskaņā ar 20.07.2004. MKN Nr.619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas” un 06.03.2001. MKN Nr.108 „Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi”. Ar kokiem aizaugušu, lauksaimniecībā mazvērtīgu zemju transformācijai, jāsaņem Lauku atbalsta dienesta atļauja.

Lauksaimniecības teritorijas (L) apakšgrupā Maza saimniecība (L-MS) mazākais atļautais reāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals ir noteikts 1ha platībā. Šī norma attiecas uz jaunu saimniecību veidošanu dalot vai apvienojot esošos zemes gabalus. Šī norma neattiecas uz zemes gabalu, kur reāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir mazāka par 1ha, turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā, ja tādi eksistē uz teritorijas plānojuma pieņemšanas brīdi;

Teritorijā izdalītas reģiona un rajona nozīmes lauksaimniecības zemes. Tās ir zemes ar paaugstinātu organikas (trūda) saturu, meliorētas platības, kuras piemērotas mehanizētai apstrādei un kur primārais zemes izmantošanas veids ir zemes izmantošana, lai ražotu laukkopības un lopkopības produktus un noteiktas Ogres rajona plānojumā.


7.10. mežsaimniecības teritorija (M)

       Mežsaimniecības teritorijas - ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas) apsaimnieko atbilstoši mežu apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Mežu teritorija nozīmē teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir mežsaimniecība, arī kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi.

        Pašvaldībā meži aizņem nozīmīgu teritorijas daļu. Privāto un juridisko personu, kā arī pašvaldības un valsts mežu izmantošanas un apsaimniekošanas juridiskais pamats ir meža apsaimniekošanas plāns.

Apbūves noteikumos noteikts, ka mežsaimniecības teritorijās (kods- M-LS)- zemes gabals ar platību ≥ 20ha, kura galvenā izmantošana ir mežsaimniecība un uz kura bez detālplānojuma izstrādāšanas atļauta palīgizmantošana, kas nodrošina galveno funkciju, nodalot šim nolūkam konkrētu zemes nogabalu.

       Jebkura meža zemes transformācija citos zemes lietošanas veidos veicama saskaņā ar 02.10.2004.MKN Nr.608 „Meža zemes transformācijas noteikumi”.


7.11.ūdensaimniecības teritorija

       Ūdenssaimniecību teritorijas ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas), un gabalu primārā izmantošana veids nozīmē teritorijas, kur uzkrājas ūdens ar caurteci vai bez tās, zivsaimniecības un rekreatīviem mērķiem (makšķerēšanai, atpūtai pie ūdens u.tml. vajadzībām. Ūdenstilpnes, ūdensteces - plānojumā izdalītas atbilstoši esošajai situācijai.

Ūdenssaimniecības teritorijas izmantošanai paredzētā apbūves teritorija nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās zemes gabala platības; maksimālais apbūves blīvums- 15% no apbūvei paredzētās teritorijas; maksimālais stāvu skaits- 2 stāvi un bēniņu izbūve; maksimālais apbūves augstums- 12m.


8. nekustamā īpašuma lietošanas mērķi

     Esošā teritorijas izmantošana noteikta atbilstoši 20.06.2006. MK noteikumiem Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (turpmāk – lietošanas mērķis) ir noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana vai zemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībai, zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves izmantošanai (turpmāk – likumīga izmantošana).

     Visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastra informācijas sistēma) reģistrētajām zemes vienībām un zemes vienības daļām nosaka lietošanas mērķi. Lietošanas mērķi reģistrē kadastra informācijas sistēmā.

     Zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka vienu vai vairākus lietošanas mērķus. Lietošanas mērķim nosaka piekrītošo zemes platību. Zemes vienības daļai noteiktajiem lietošanas mērķiem jāsakrīt ar kādu zemes vienības lietošanas mērķi. Ja zemes vienības daļai noteiktais lietošanas mērķis atšķiras no zemes vienības lietošanas mērķa, lietošanas mērķi vienlaikus maina arī zemes vienībai.

      Nekustamajam īpašumam, kuram līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav noteikti lietošanas mērķi, tie pirmreizēji nosakāmi atbilstoši likumīgi uzsāktai zemes un ēku izmantošanai, ja: nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurai ir izstrādāts teritorijas plānojums, bet pēc tā stāšanās spēkā nav notikusi nekustamā īpašuma īpašnieka maiņa un pašvaldība nav noteikusi citu, no likumīgi uzsāktās (faktiskās) izmantošanas atšķirīgu, atļauto izmantošanu.

     Lietošanas mērķu maiņu notiek sekojošos gadījumos ja īpašumam vai tā daļai lietošanas mērķis nosakāms, izstrādājot detālplānojumus un zemes ierīcības projektus - sadalot, atdalot vai pievienojot zemes vienības, gadījumos, kad nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

     Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus pagasta padome ar lēmumu nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un kadastrālās vērtēšanas vajadzībām.

 

 8.1. attēls Īpašumu un lietojumu sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām

 

Saskaņā ar VZD “Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma un lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem uz 01.01.2008.” Birzgales pagasta teritorijas kopējā platība ir 29365,9ha. Zemes reformas un nekustamo īpašumu tirgus attīstības rezultātā uz 2008.gada 1.janvāri teritorijā bija izveidoti 1365 īpašumi vai lietojumi.

Birzgales pagastu kā tipisku lauku pagastu atdaino nekustamo īpašumu lietojuma mērķu sadalījums pa veidiem – izteikti dominējoša ir lauksaimniecība 15050,3ha; 997 īpašumi vai lietojumi). Īpašuma vidējais lielums – 15,1ha.

 Mežsaimniecības vajadzībām tiek izmantota nākamā teritorijas lielākā daļa – 12874,4ha ar 53 īpašumiem vai lietojumiem.

Satiksmes infrastruktūras vajadzībām – 340,2ha (45 īp., liet.), to sastāda zeme zem ceļiem, ielām u.tml. objektiem.

Nozīmīga ir ūdensobjektu teritorija – 847,1ha.

Individuālo dzīvojamo māju apbūve ir 117ha platībā. Zemes vienības platības vidējais lielums šādam mērķim sastāda 0,65 ha.

Sabiedriskas nozīmes objektu vajadzībām tiek izmantoti 35,7 ha          Daudzdzīvokļu apbūves teritorijas aizņem 15,2 ha (20).

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas aizņem 23,3ha, inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti - 11,5 ha.

 

8.1.tabula

Birzgales pagasta zemes sadalījums pa īpašuma formām

(VZD dati uz 01.01.2008.)

 

Īpašumu

skaits

Platība, ha

Lietojumu skaits

Platība, ha

Fizisko personu īpašumi

1047

13450,9

22

301,4

Juridisko personu īpašumi

105

1664,0

5

50,3

Pašvaldību īpašumi

40

14,3

65

256,8

Valsts un valsts institūciju īpašumi

26

7265,8

20

6131,5

Jaukta statusa kopīpašumi

25

112,6

-

-

Kopā

1243

22607,6

112

6740,0

 

Pēc teritorijas sadalījuma pēc īpašuma piederības, lielāko īpatsvaru sastāda fizisko personu  īpašumi un lietojumi (1069 īp. un liet., 13752,3 ha).

          Zeme zemes reformas pabeigšanai un  un valstij vai pašvaldībai piekritīgā zeme-18,3ha (10).

8.2 tabulu lūdzu skatīt šeit


9. Teritorijas plānojuma grozīšanas kārtība

9.1. Birzgales pagasta teritorijas plānojums gatavots nekustamā īpašuma attīstības un tirgus pārmaiņu laikā, pirms pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Iespējamo pārmaiņu rezultātā radīsies jautājumi par plānojuma grozījumiem. Grozījumus teritorijas plānojumā var ierosināt:

*           Birzgales pagasta padome;

*           Juridiskas personas;

*           Fiziskas personas.

9.2. Ierosinājumiem jābūt pamatotiem, jebkuru būtisku grozījumu pieņemšana un sabiedriskā apspriešana jānodrošina atbilstoši likumdošanai. Būtiski grozījumi saskaņā ar likumu ir tādi, kas saistīti ar teritorijas plānojuma nepieņemto daļu – vai turpmākās izpētes un plānošanas teritoriju izstrādāšanu vai skar vairāk nekā 15% pagasta teritorijas iedzīvotājus.

9.3. Ja grozījumu ierosinātājs nav Birzgales pagasta padome, tad plānojumu vai plānojuma grozījumus finansē ierosinātājs, ja padome piekrīt izstrādāt šādu plānojumu.

9.5. Pēc pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā, pašvaldība nodrošina plānojumā paredzēto detālplānojumu un citu detalizācijas projektu izstrādāšanu pēc saviem ieskatiem un iespējām vai fizisko un juridisko personu ierosinājuma. Detālplānojumā tiek precizēti un detalizēti pagasta teritorijas plānojuma priekšlikumi un prasības, kā arī teritorijas robežas, kurās šīs prasības ir spēkā.

9.6. Detālplānojums nevar būt par pamatu teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai.


10. Turpmāk izstrādājamie detalizācijas projekti

          10.1.Turpmāk, detalizējot Birzgales     pagasta teritorijas plānojumu, jāizstrādā detālplānojumi, saglabājot šajā redakcijā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu:

10.1.1.ciemiem M1:1000, M1:2000;

10.1.2.brīvām, neapbūvētām apdzīvoto vietu teritorijām un teritorijām, kurām apbūves noteikumos nav pietiekami detalizēti apbūves noteikumi, neapbūvētām vienlaidus teritorijām, detālplānojumā jāizstrādā kopēja koncepcija vienlaidus noteiktai teritorijai dabā ar izteiktām robežām- ceļi meža masīvi, esoša apbūve, ūdeņi, kurās paredz ceļus un citus funkcionālus objektus- ūdens urbumus, notekūdeņu savākšanu, inženierapgādi un publiskus vietējas nozīmes objektus, parkus, rotaļu laukumus, stāvvietas;

10.1.3.objektiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt vidi, to rekonstrukcijas un citu izmaiņu gadījumos, kas ietekmē aizsargjoslu teritorijas;

10.1.4.ugunsbīstamiem, sprādzienbīstamiem un citiem objektiem, kuros lieto, ražo vai glabā bīstamās ķīmiskās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju;

10.1.5.plānojumā paredzētajām teritorijām;

10.1.6.Daugavas aizsargjoslai, nosakot tās precīzas robežas un aprakstu;

10.1.7.ja teritorijas plānojuma mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju un precizitāti.

10.2.Detālplānojumu, kā teritorijas plānojuma detalizācijas projektus pirms zemesgabalu sadalīšanas, apvienošanas vai būvniecības uzsākšanas,  izstrādā sekojošām teritorijām:

10.2.1.ainavu inventarizāciju, novērtējums un ainavas struktūras saglabāšanas pasākumu noteikšanai, apgūstot rekreācijas un tūrisma attīstības teritorijas gar Daugavu;

10.2.2.centralizēta inženierkomunikāciju attīstības shēmas katrai apdzīvotai vietai, kur ir savrupmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves teritorijas;

10.2.3.apdzīvoto vietu detāplānojumu izstrāde, kopumā un sektoros, sagatavojot teritorijas savrupmāju apbūvei detālplānojums jāizstrādā sektoram- vairākiem īpašumiem, kas veido noslēgtu kompaktu teritoriju – starp autoceļiem, lieliem meža masīviem un lauksaimniecības teritorijām, ūdeņiem (izņemot meliorācijas grāvjus), esošu apbūvi un cita veida dabiskām vai mākslīgām robežām), nosakot šim sektoram kopīgu transporta un inženierinfrastruktūras izvietojumu un pēc tam izstrādājot detālplānojumu, katram atsevišķam zemes gabalam;

10.2.4.nepieciešamas arī atsevišķu sadaļu padziļināta izpēte;

10.2.5.pašvaldība var pieprasīt veikt objektu detālplānojuma izstrādi, ja tiek piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana;

10.2.6.aizsargjoslu teritoriju precizēšanai un apsaimniekošanas noteikumu sagatavošanai;

10.2.7.adresācijas noteikšana;

10.2.8.nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanai;

10.2.9.piekļūšanas nodrošināšanai un servitūtu noteikšanai;

10.2.10.kopīpašuma apsaimniekošanas un būvniecības nodrošināšanai.


izmantotā literatūra un materiāli

1.Daugavas bIII – 9 Virszemes ūdens objekts “Lielā Jugla”. Daugavas projekts. 2002.

2.Rīcības plāns 21. gadsimtam “Agenda 21”.

3.Rīgas reģiona attīstības programma 2005.-2011.gadam.

4.Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) attīstības plāns.2007.

5.Ogres rajona attīstības programma 2005.-2012.

6.Ogres rajona teritorijas plānojuma 2008. – 2020.1.redakcijas projekts.

7.Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Preses nams.2002.

8.Rekultivācijas tehniskais projekts. Geo Consultants.2004.

9.Telpiskā plānošana un apdzīvoto vietu zemes pārvaldība Latvijā. Latvijas – Somijas ekspertu grupa.2002.

10.  Lauku attīstības programma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programma akceptēta MK 1998. gada 10. marta sēdē un apstiprināta Saeimā 1998. gada 15. jūnija sēdē.

11.  Doc. Krūzmētra, prof.B.Rivža. Pagastu/rajonu attīstības programmu izstrādes ceļš. LLU.

12.  Vitālijs Zelčs, Aivars Markots “Ģeoloģiskās informācijas izmantošana teritorijas attīstības plānošanā”, 1999.

13.  J.Turlajs un G.Milliņš. Latvijas apdzīvotās vietas,1998.

14.  Enciklopēdija Latvijas daba. 1.-6. sējumi, 1994.

15.  Zemes izmantošanas  kadastrs Latvijā, A.Boruka redakcijā. 2001.

16.  Pašvaldības dati.

17.  “Latvijas pazemes ūdeņu resursi”, Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga, 1997.

18.   “Latvijas zemes dzīļu resursi”, Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga, 1997.

19.  "Rīgas rajona tūrisma piedāvājuma tirgus izpēte un priekšlikumi tā aktivizēšanai", 1998. g. jūlijs - septembris, Rīga.

Sākums


This free Dreamweaver template created by JustDreamweaver.com