OGRES RAJONA

BIRZGALES PAGASTA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS

1.    sējums

PASKAIDROJUMA RAKSTS

 Birzgales pagasta padome

2005


SATURS

  IEVADS.................................................................................................................3

  PLĀNOJUMA PIELIETOJUMS............................................................................5

  PLĀNOJUMA IZSTRĀDES PAMATPRINCIPI UN MĒRĶI...................................6

  OGRES RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS...................................................8

  BIRZGALES PAGASTA TERITORIJAS 2015.G. REDZĒJUMS.........................24

  TERITORIJAS ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS...........................................26

  KĀRTĪBA, KĀDĀ IZDARĀMI LABOJUMI UN GROZĪJUMI PLĀNOJUMĀ........35

  IZMANTOTĀ LITERATŪRA...............................................................................36

 


 IEVADS

 

Birzgales pagasta teritorijas plānojums tiek izstrādāts ar perspektīvu uz 10 gadiem- līdz 2014.gadam.

Teritorijas plānojums ir Birzgales pagasta padomes attīstības un zemes izmantošanas politikas dokuments turpmākai pagasta attīstībai. Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt pagasta teritorijas atļauto izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus, kā arī norādīt noteiktiem mērķiem paredzētās teritorijas.

Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārdalīšanu, būvniecību, tai skaitā esošo būvju renovāciju, rekonstrukciju un restaurāciju, inženierkomunikāciju, ceļu un tiltu būvniecību, teritorijas labiekārtošanu, zemes transformāciju, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.

Uz šodienu Birzgales pagastā nav spēkā esoša teritorijas plānojuma. Pēc šī plānojuma apstiprināšanas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, tas kļūs par vienu no pamatdokumentiem pagasta turpmākai attīstībai.

Birzgales pagasta teritorijas plānojumā ietilpst:

  • Kartogrāfiskais materiāls mērogā 1: 10 000, kas sagatavots pamatojoties uz VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas sniegtās kartogrāfiskās informācijas, atbilstoši vienkāršotās valsts topogrāfiskās kartes saturam un specifikācijai;

  • Ortofoto karte mērogā 1: 10000, kas sagatavota VZD Lielrīgas reģionālajā nodaļā;

  • Teksta daļa, kas sniedz vispārīgu informāciju, teritorijas pašreizējās izmantošanas raksturojumu un teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas mērķus un nosacījumus.

Tekstuālās daļas sagatavošanai izmantota pašvaldībā esošā informācija, statistikas dati un valsts iestāžu informācija, kā arī pagasta teritoriju skarošu plašāka mēroga plānošanas dokumentu, projektu un izpētes darbu materiāli, pašvaldības un rajona iestāžu speciālistu sniegtā informācija. Teritorijas plānojuma projekta autors ir SIA „GFE Baltics- Consulting Worldwide”, izstrādē iesaistot pagasta būvvaldes speciālistus, uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, iedzīvotājus un konsultantus.

Plānojums sagatavots saskaņā ar likumu “Teritorijas plānošanas likums” (spēkā esošs no 26.06.2002.) un MK noteikumiem Nr.34 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” (spēkā esoši no 31.01.2004.), pamatojoties uz pagasta padomes lēmumu un valsts institūciju informāciju un nosacījumiem.

Atsevišķā nodaļā ir aprakstītas Ogres rajona teritorijas plānojuma prasības un ieteikumi, kas ņemti vērā un ievērtēti izstrādājot Birzgales pagasta teritorijas plānojumu.

Saskaņā ar MK noteikumiem, šajā teritorijas plānojumā ir noteiktas ciemu robežas Birzgales ciemam.


 

PLĀNOJUMA PIELIETOJUMS

 

Birzgales pagasta teritorijas plānojums ir tiesisks pamats pagasta teritorijas izmantošanai turpmākajiem 10 gadiem un nosaka teritorijas atļauto (plānoto) izmantošanu un izmantošanas nosacījumus.

Teritorijas plānojums pašvaldībai ir tiesisks pamats pieņemot turpmākos lēmumus par teritorijas izmantošanu un arī pamatojums projektu realizācijai, investīciju piesaistīšanai.

Teritorijas plānojums iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, uzņēmējiem ir garantijas un iespējas savu projektu realizācijai.

Teritorijas plānojums visiem interesentiem kalpo kā informācija par Birzgales pagasta teritoriju un tās turpmāko attīstību.


 

PLĀNOJUMA IZSTRĀDES PAMATPRINCIPI UN MĒRĶI

 

Birzgales pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, balstoties uz sekojošiem teritorijas attīstības un plānošanas pamatprincipiem:

  • Ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

  • Interešu saskaņotības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

  • Daudzveidības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;

  • Konkurences princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

  • Nepārtrauktības un pēctecības princips, kas nodrošina, ka izstrādājot jauno teritorijas plānojumu, tiek saglabātas tās teritorijas plānojuma daļas, kas ir spēkā esošas un kurām nav mainījies plānojuma pamatojums

  • Atklātības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Birzgales pagasta teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt teritorijas atpazīstamību un paaugstināt interesi par teritoriju esošo un potenciālo uzņēmēju acīs, veicināt teritorijas attīstību un veidot pievilcīgu investīciju vidi, kā arī nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi iedzīvotājiem.


OGRES RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

 

Ogres rajona nākotnes vīzija

Rajona nākotnes vīzija tiek veidota balstoties uz attīstības pamatelementiem– labi attīstītu tehnisko un sociālo infrastruktūru, iedzīvotājiem ar augstu izglītības un kultūras līmeni, vides un ekonomisko resursu daudzveidību.

Vīzija. Ogres rajona teritorijā attīstās ekonomiski spēcīgas pašvaldības. Tās ieņem nozīmīgu vietu Rīgas reģiona struktūrā un attīstības projektos. Attīstība ir plānota un līdzsvarota. Vides kvalitāte ir augsta, tā nodrošina iedzīvotāju prasības.

Rajona teritorijas attīstība cieši saistīta ar struktūras elementiem:
o       Tehniskā infrastruktūra– rajona teritorijā tā ir labi attīstīta, nākotnē tās kvalitāte uzlabojas:
§             Pabeigti pilsētu infrastruktūru sakārtošanas projekti;
§             80% ceļu segumu ir teicamā vai labā stāvoklī;
§            notiek telekomunikāciju un elektroapgādes līniju pārbūve.
o       Sociālā infrastruktūra– nepārtraukti attīstās, kļūstot ideāli pieejama ikvienam rajona teritorijas iedzīvotājam:
§             Izglītības iestāžu optimizācija ir pabeigta, iedzīvotāji apmierināti;
§             Attīstīta pieaugušo izglītošanas sistēma;
§             Veselības aizsardzības sistēma nodrošina ātru, kvalitatīvu palīdzību;
§             Kultūras, sporta un rekreācijas objekti- sakārtoti un noslogoti.
o       Vides kvalitāte– sasniegusi līmeni, kas spēj apmierināt iedzīvotāju prasības:
§             Izmainījusies attieksme pret atkritumu radīšanu, savākšanu un pārstrādi;
§             Pastiprinātas prasības videi kaitīgu aktivitāšu veicējiem.
o       Ekonomiskā izaugsme nenotiek uz dabas resursu pasliktināšanās fona

Ogres rajona teritorijas plānojuma zonējums

Ogres rajona teritorijas plānojuma zonējums nosaka rajona teritorijas funkcionālo organizāciju, tās izmantošanas veidus un noteikumus teritorijas izmantošanai. Zonējumā tiek izdalītas sekojošas zonas.

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas primāri izmantojamas lauksaimniecības produktu ražošanai. Lauksaimniecībā izmantojamā teritorija rajona plānojumā tiek iedalīta divos izmantošanas veidos:

Īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemes

Īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsevišķi izdalītas no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ar mērķi saglabāt vērtīgākos lauksaimniecības zemju resursus. To kadastrālais novērtējums ir augstāks par 50 ballēm.

Atļautā izmantošana:

  • Īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemes izmantojamas zemkopības un lopkopības produkcijas ražošanai;
  • Nav pieļaujama šo zemju transformācija citos izmantošanas veidos;
  • Zemes īpašnieki un nomātāji nedrīkst pieļaut augsnes auglības samazināšanos;
  • Īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemes transformācija ar zemes dzīļu izmantošanu saistītos veidos ir saskaņojama ar Zemkopības ministriju;
  • Rajona teritorijas plānojums rekomendē viena īpašnieka saimniecībās, pie tās īpašnieku maiņas vai teritorijas sadalīšanas, īpaši vērtīgajās lauksaimniecības zemēs noteikt minimālo teritorijas platību ne mazāku par 20 ha.

Ainaviski vērtīgās lauksaimniecības zemes

Ainaviski vērtīgās lauksaimniecības zemes nav izdalītas, bet, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu un kultūrvidi, kā ari bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tās būtu izdalāmas vietējo pašvaldību plānojumos. Zemes izmantošanas mērķis- daudzfunkcionāla lauksaimniecība - zemkopība, lopkopība, augkopība, lauku tūrisms, zivsaimniecība, augļkopība un netradicionālās lauksaimniecības nozares.

Atļautā izmantošana:

  • Aizliegtas jebkura veida darbības, kas būtiski pārveido dabisko vai kultūrvēsturiski izveidojušos ainavu;
  • Lai saglabātu vēsturisko lauku apbūvi - viensētas, ainaviski vērtīgo lauksaimniecības zemju teritorijās aizliegts sadalīt zemes īpašumus, kas mazāki par 10 ha.

Lauksaimniecības zemes

Lauksaimniecības zemes rajona plānojumā izdalītas, lai veicinātu teritorijai raksturīgo ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, daudzfunkcionālas lauksaimniecības attīstību un aizsargātu gruntsūdeņus no lauksaimnieciskā piesārņojuma.

Atļautā izmantošana:

  • Lauksaimniecības zemes izmantojamas daudzfunkcionālai lauksaimniecībai - lopkopībai, zemkopībai, lauku tūrismam, zivsaimniecībai, augļkopībai un netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm, kā arī mežsaimniecībai.
  • Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļaujama savrupmāju celtniecība, lauksaimniecības produktu noliktavu, glabātavu un apkalpes objektu celtniecība, kā arī nelielu ar lauksaimniecību saistītu ražotņu celtniecība, kas nerada vides piesārņojumu ievērojot sanitārās, veterinārās un ugunsdrošības prasības, kā arī tehnoloģiskās projektēšanas normas. Nav pieļaujama minerālmēslu glabāšanas novietņu, degvielas uzpildes staciju un citu gruntsūdeņus piesārņojošu - potenciāli bīstamu būvju ierīkošana.
  • Lauksaimniecības zemju transformācija citos zemes izmantošanas veidos pieļaujama, ja to paredz vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi un tā ir saskaņota ar vietējo pašvaldību.
  • Aizsargājamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija ar zemes dzīļu izmantošanu saistītos veidos ir saskaņojama ar Zemkopības ministriju.
  • Apmežojot mazvērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jāņem vērā to ainaviskā un ekoloģiskā vērtība.
  • Lauksaimniecības zemju transformācija meža zemēs veicama saskaņā ar pagastu teritorijas plānojumu un šajā gadījumā nav nepieciešama atļauja. Ja nav pagasta teritorijas plānojuma, tad šī darbība jāsaskaņo ar pagasta pašvaldību. Meliorēto lauksaimniecības zemju transformācija meža zemēs pieļaujama ar Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes atļauju. Rajona plānojums neierobežo nemeliorēto lauksaimniecības zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos.
  • Tajās veicināma jaunu bioloģiskās un ainavu daudzveidības elementu veidošana - koku, puduru, aleju, dīķu u.c.

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos:

o       noteikt īpaši vērtīgo lauksaimniecības zemju robežas, saskaņojot ar reģionālo Zemes dienestu;
o       noteikt meliorēto lauksaimniecības zemju robežas;
o       noteikt minimālo platību pie zemes īpašumu pārdošanas vai mantošanas, lai novērstu zemju sadrumstalotību;
o       lauksaimniecības zemju pārdošanas gadījumā, noteikt pirmpirkuma tiesības pierobežu lauksaimniecības zemju īpašniekiem;
o       lauksaimniecības zemes transformācijas gadījumos izstrādāt ainavu plānojumu un meža apmežošanas plānu;
o       noteikt lauksaimniecībā izmantojamo zemju sadalījumu pēc to vērtības ballēs.

 

Mežu teritorijas

Aizsargājamie meži

Aizsargājamie meži izdalīti, lai nodrošinātu dabas daudzveidības, kā arī cilvēka darbības neskartu un maz pārveidotu dabas saglabāšanu un aizsardzību, nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību, saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. Pastāv 30 īpaši aizsargājamo mežu kategorijas. 17 no tām ir Ogres rajonā. Lai ainu nesaraibinātu, līdzīgās kategorijas apvienojām grupās, tāpēc kartē ir iezīmētas un tabulā raksturotas 11 grupas. Bez tām ir atzīmēti un raksturoti arī jaunie mikroliegumi – meža atslēgas biotopi (MAB).

Atļautā izmantošana.

  • Atļauta saimnieciskā un cita veida darbība, kas nav pretrunā ar lieguma izveidošanas mērķiem un ir paredzēta dabas lieguma individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānos:

o       zinātniskā pētniecība;

o       izziņas taku un skatu laukumu ierīkošana;

o       pasākumi reto sugu un to apdzīvoto biotopu saglabāšanai.

  • Aizliegta:

o       jebkāda darbība, kas bojā, pārveido vai iznīcina biotopus, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;

o       jebkāda darbība, kas būtiski ietekmē dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī koncentrāciju migrācijas periodā;

o       minerālmēslu, pesticīdu un citu ķimikāliju lietošana (izņemot pesticīdu lietošanu meža kaitēkļu un slimību epidēmiju gadījumos);

o       galvenā cirte, ja individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav paredzēts citādi;

o       meža zemju transformācija.

 

Zaļās zonas meža parki

Rajona teritorijas plānojumā tiek izdalīti zaļās zonas meža parki un meži, lai nodrošinātu iedzīvotāju atpūtu, rekreāciju un veselības uzlabošanu. Zaļās zonas meža parki nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kas ietver šādas dabas teritorijas – mežus, apstādījumus (parki, dārzi, meža parki, skvēri, bulvāri, alejas, krastmalas). Apbūve šajās teritorijās nav primārais izmantošanas veids, bet pieļaujama tikai tad, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai. Ogres-Suntažu un Tomes meži tradicionāli ir bijuši Rīgas zaļās zonas meži.

Atļautu izmantošana:

o       Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemesgabaliem (arī to daļām) zaļās zonas meža parku teritorijā, var izrietēt tikai no šo teritoriju specifikas un ar to saistītās izmantošanas nepieciešamības;

o       Šo teritoriju atļautās izmantošanas un to noteikumus, atkarībā no ekoloģiskajiem apstākļiem, nosaka attiecīgās teritorijas plānojums.

 

Saimnieciskie meži

Rajona teritorijas plānojumā saimnieciskie mežu galvenais izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība.

Atļautā izmantošana:

o       Rajona teritorijas plānojumā tiek izdalīti saimnieciskie meži, kuru izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība un kuri ir jāapsaimnieko atbilstoši izstrādātajiem mežierīcības projektiem.

o       Šo teritoriju izmantošana, transformācija un aizsardzība paredzēta saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem tiesību aktiem.

o       Meža zemes transformācija ar zemes dzīļu izmantošanu saistītos veidos ir saskaņojama ar Zemkopības ministriju.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem

o       Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparāda īpaši aizsargājami meža iecirkņi saudzējamo un saimniecisko mežu kategorijās.

o       Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumā jānosaka zaļās zonas meža parku teritoriju izmantošanu, transformāciju un izveidi.

 

Purvi

Rajona teritorijas plānojumā izdalītas purvu teritorijas, kuru izmantošanas mērķis ir saistīts gan ar dabas daudzveidības saglabāšanu, gan ar kūdras vai citu derīgo izrakteņu ieguvi un citiem izmantošanas veidiem. Rajona teritorijas plānojums nenosaka purvu izmantošanas mērķi, dodot iespēju to noteikt vietējām pašvaldībām.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jānosaka purvu izmantošanas mērķi, ievērojot MK noteikumus Nr.354 "īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un dabas aizsardzības plānus.

 

Apbūves teritorijas

Atbilstoši noteikumiem ”Par teritorijas plānojumiem”, rajona plānojumā tiek parādītas blīvi apdzīvotu vietu teritorijas, to infrastruktūras objektu teritorijas, kā arī šo teritoriju attīstības vēlamie virzieni.

Pilsētu apbūves teritorijas

Pilsētu apbūves teritorija izdalīta, lai veicinātu pilsētas tipa apbūves attīstību rajonā. Pilsētas tipa apbūve ietver arī tās funkcionēšanai nepieciešamās apkalpes un infrastruktūras objektus, kā ari dabas un apzaļumotās teritorijas.

Atļauta izmantošana:

o       Pilsētu apbūves teritoriju izmantošanu jānosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos.

o       Pilsētu apbūves teritoriju attīstība un plānošana jāveic ievērojot šādus nosacījumus:

o       Nodrošināt ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām - centralizētu ūdens apgādi, kanalizācijas tīkliem vai lokālām attīrīšanas iekārtām ēku grupas;

o       Pareizu ielu parametru (profilu) izveide;

o       Apbūves blīvuma atbilstība apbūves veidam, nepieļaujot ģimenes māju (savrupmāju) būvniecību zemesgabalos, kas mazāki par 1200 m2.

Pirms veikt būvdarbus teritorijās, kas pakļautas karsta procesu darbībai, vēlams veikt nelielu izpēti, lai konstatētu virszemes vai pazemes karsta formu izplatību.

Lauku apbūves teritorijas

Lauku apbūves teritorijas un apdzīvotās vietas rajona teritorijas plānojumā ir parādītas, lai līdzsvarotu lauku tradicionālās apdzīvojuma sistēmas veidošanos un rajona iedzīvotāju nodrošinājumu ar mājokļiem un sociālo infrastruktūru.

Atļautā izmantošana

o       Lauku apbūves teritorijas ir jāizmanto mājokļu, ražošanas objektu un apkalpes un transporta infrastruktūras objektu celtniecībai.

o       Rajona teritorijas plānojums nosaka, ka nav pieļaujama ģimenes māju celtniecība zemesgabalos, kuri ir mazāki par 1500 m2.

o       Rajona teritorijas plānojums nenosaka apdzīvoto vietu funkcionālo zonējumu un robežas.

o       Lauku apbūves teritoriju attīstība un plānošana jāveic ievērojot šādus nosacījumus:

-         Nodrošināt ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām - centralizētu ūdens apgādi, kanalizācijas tīkliem vai lokālām attīrīšanas iekārtām ēku grupas;

-         Pareizu ielu parametru (profilu) izveide;

o       Pirms veikt būvdarbus teritorijās, kas pakļautas karsta procesu darbībai, vēlams veikt nelielu izpēti, lai konstatētu virszemes vai pazemes karsta formu izplatību.

Vasarnīcu un dārzu teritorijas

Vasarnīcu un dārzu teritorijas atsevišķi tiek izdalītas, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājus ar rekreācijas iespējām.

Atļautā izmantošana:

o       Rajona plānojumā vasarnīcu un dārzu teritorijas var transformēt savrupmāju apbūvei ar palielinātu apzaļumojumu, izstrādājot atsevišķus detālplānojumus.

o       Nav pieļaujama vasarnīcu un dārzu teritoriju transformācija tādos izmantošanas veidos kā, piemēram, meža zemes, utt.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem:

Visām Ogres rajona pilsētām un pagastiem nepieciešams izstrādāt teritorijas plānojumus un saskaņot tos ar kaimiņu pašvaldībām, noteikt teritorijas plānoto un atļauto izmantošanu un izstrādāt apbūves noteikumus.

 

Līnijbūvju teritorijas

Līnijbūvju izbūves teritorijas nozīmē izbūves teritorijas, kur primārais izmantošanas veids ir autotransporta, sabiedriskā transporta, dzelzceļa satiksme un gājēju un velosipēdistu kustība pilsētās un blīvi apdzīvotās lauku teritorijās, kā arī teritorijas inženiertehnisko apgādes tīklu un būvju izvietošanai.

Atļautā izmantošana:

o       Līnijbūvju teritorijās ir iekļautas valsts ceļu, pagastu un pilsētu ielas un ceļu, dzelzceļu, 110 kV elektropārvades līnijas, maģistrālo un vidēja spiediena gāzes vadu trases.

o       Līnijbūvju trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā ar attiecīgajām aizsargjoslām, kuras iespējams parādīt M 1:50000.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparāda visas aizsargjoslas gar autoceļiem (pilsētās ielu sarkanās līnijas,) ievērojot "Aizsargjoslu likumu"(25.02.97) un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāprecizē 110 kV elektropārvades līniju aizsargjoslas ievērojot "Aizsargjoslu likumu"(25.02.97) un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāprecizē dzelzceļa līniju aizsargjoslas pilsētās ievērojot "Aizsargjoslu likumu"(25.02.97) un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.

 

Tehniskās apbūves teritorijas

Tehniskās apbūves teritorijas ir teritorijas, kur primārais izmantošanas veids ir valsts un vietējo pašvaldību inženierkomunikāciju objekti.

Atļauta izmantošana:

o       Tehniskās apbūves teritorijās atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, artēziskās akas, katlu mājas, sadzīves atkritumu izgāztuves, mazās hidroelektrostacijas u.c. objekti.

o       Nav pieļaujama tieša sadzīves vai cita rakstura notekūdeņu novadīšana pazemes ūdeņos

o       Nav pieļaujama sadzīves vai cita rakstura notekūdeņu novadīšana upēs vai to pietekās.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem

Izstrādājot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus, jāprecizē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, artēzisko aku, katlu māju, atkritumu izgāztuvju, mazo hidroelektrostaciju u.c. inženiertehnisko objektu atrašanās vietas;

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jānosaka ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslas.

 

Derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas

Ogres rajona teritorijas plānojumā norādītas valsts nozīmes derīgo izrakteņu un rajona nozīmes perspektīvo atradņu izplatības areāli.

Atļautā izmantošana:

o       Zemes platībās, kurās ir valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un nogabali, gan rajona nozīmes perspektīvo atradņu izplatības areāli, attiecīgās zemes platības apbūvē un pazemes būves ierīko pēc Valsts ģeoloģijas dienesta rakstiskas atļaujas saņemšanas.

o       Zemes īpašnieks (lietotājs) nedrīkst ierobežot vai traucēt valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu ģeoloģisko izpēti (arī tehnoloģisko paraugu ņemšanu), zinātnisko pētījumu veikšanu un monitoringu, ja Valsts ģeoloģijas dienests ir izsniedzis attiecīgu atļauju (licenci) minēto darbu veikšanai.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem

Derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas precizējamas vietējo pašvaldību plānojumos.

 

Virszemes ūdeņu platības

Ogres rajona teritorijas plānojumā atbilstoši kartes mērogam ir izdalītas virszemes ūdeņu aizņemtās platības un to attiecīgās aizsargjoslas. Rajona plānojums nenosaka ūdensteču un ūdenstilpju izmantošanas mērķi.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos precizēt ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslas, ievērojot "Aizsargjoslu likumu"(25.02.97) un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos noteikt ūdensteču un ūdenstilpju izmantošanas mērķi.

 

Teritorijas ar īpašiem vides aizsardzības noteikumiem

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tiek noteiktas teritorijas, kurām ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī liela zinātniska, estētiska, kultūras un rekreācijas vērtība. Īpaši aizsargājamās teritorijas tiek izveidotas saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām teritorijām".

Šajās teritorijās ietilpst dabas liegumi, dabas pieminekļi un īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijas.

Tās tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:

o       aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt;

o       nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;

o       saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Atļautā izmantošana

o       Zemes, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izmantojamas ievērojot MK noteikumus Nr.354 "īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un dabas aizsardzības plānus.

o       Dabas liegumos atļauta saimnieciskā un cita veida darbība, kas nav pretrunā ar lieguma izveidošanas mērķiem un ir paredzēta dabas lieguma individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānos:

-         zinātniskā pētniecība;

-         izziņas taku un skatu laukumu ierīkošana;

-         pasākumi reto sugu un to biotopu saglabāšanai, kā arī īpašos gadījumos, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plāna mērķu sasniegšanai, - lopu ganīšana, kūlas un niedru dedzināšana un pļaušana;

-         regulēta laivu un motorlaivu turēšana un lietošana ezeros un upēs.

Dabas liegumos aizliegta:

o       jebkāda darbība, kas bojā, pārveido vai iznīcina biotopus, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;

o       jebkāda darbība, kas būtiski ietekmē dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī koncentrāciju migrācijas periodā;

o       minerālmēslu, pesticīdu un citu ķimikāliju lietošana (izņemot pesticīdu lietošanu meža kaitēkļu un slimību epidēmiju, kā arī lauksaimniecības zemēs savvaļas augu sugu kaitēkļu epidēmiju un slimību epidēmiju apkarošanai, ja saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts meža dienesta atļauja);

o       braukšana ar ūdens motocikliem;

o       dzīvnieku ķeršana, olu vākšana, ligzdu, alu un citu dzīvnieku slēptuvju postīšana, materiālu vākšana kolekcijām (izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

o       liegumos, kas izveidoti retu un apdraudētu augu sugu vai biotopu aizsardzībai, - augu noplūkšana, izraušana, to daļu vākšana jebkurā attīstības stadijā;

o       ārstniecības un dekoratīvo augu vākšana, kā arī materiālu vākšana kolekcijām (izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

o       zemju transformācija, arī apmežošana un dzērveņu plantāciju ierīkošana purvos.

 

Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem:

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos precizēt dabas liegumu robežas.

Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos parādīt visus dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus ar attiecīgajām aizsargjoslām ievērojot "Aizsargjoslu likumu"(25.02.97) un metodiku aizsargjoslu noteikšanai. 


 

BIRZGALES PAGASTA TERITORIJAS 2015. GADA REDZĒJUMS

 

Birzgales pagasta ģeogrāfiskais izvietojums ir Latvijas centrā. Šī faktora veiksmīga izmantošana nodrošinās pagasta atpazīstamību arī ārpus Latvijas robežām. Birzgales pagastu atpazīs kā vietu ar sakārtotu vidi, kultūrvēsturiskiem objektiem, tūrisma iespējām un attīstītu mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Iedzīvotāju skaits Birzgales novadā pieaugs, jo to ietekmēs Rīgas tuvums un iedzīvotājiem nodrošinātā ērtā un patīkamā dzīves vieta. Arvien vairāk Rīgas iedzīvotāju mainīs dzīvesvietu no Rīgas uz Birzgales pagastu.

Birzgales pagasta lepnums ir ainaviskās bagātības un kultūrvēsturiskais mantojums.

Sakārtotā vide, vienotā lauku teritoriju apsaimniekošana, klusās dabas zonas, sazarotā pagasta ceļu infrastruktūra, kā arī tūrisma un kultūrvēsturisko objektu tīkls piesaistīs arvien vairāk tūristus no visas Latvijas un ārvalstīm. Arvien lielāku popularitāti iegūs jaunizveidotās aktīvā tūrisma takas. Īpašu nozīmi un attīstību iegūs lauku tūrisms. Lielas iespējas ir ūdenstūrisma attīstībai, kā piemēru minot iespēju izveidot kuģīšu satiksmi starp Birzgali un Lielvārdi.

Birzgales pagasta tūrisma aktivitātes atšķirsies no citiem Latvijas reģioniem ar savu daudzveidību un aktīvā tūrisma paketēm, ko papildinās arī vietējās produkcijas pārdošanas pasākumi.

Ekoloģiski tīro ražotņu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī citu uzņēmējdarbības nozaru attīstība nodrošinās jauniešu atgriešanos Birzgales pagastā.

Ievērojamu pagasta ekonomisko attīstību veicinās rūpniecības un pakalpojumu nozares:

o       Mežsaimniecība un kokapstrāde;

o       Būvniecība;

o       Lopkopība, augkopība, lauksaimniecība un netradicionālā lauksaimniecība;

o       Tirdzniecības pakalpojumi;

o       Medības, sēņošana un ogošana;

o       Zvēru audzēšana;

o       Zivkopība.


 

TERITORIJAS ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

 

BIRZGALES PAGASTS

Platība 29 398 ha

Iedzīvotāji 2055 (2000.g.)

Bijušie nosaukumi:

            Linde, Linde- Birzgale

            Vāciski- LINDEN

            Krieviski- LINDENSKAJA

 

Teritorija.

Ziņas par Lindi sastopamas jau 13.gs. hronikās. Birzgale nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, izņemot nelielu apvidu iepretī Jumpravai, kas piederēja Rīgas arhibīskapijai. Livonijas ordeņa zemes nonāca Kurzemes un Zemgales hercogistē un vēlāk Krievijas impērijas Fridrihštates (Jaunjelgavas) un Bauskas apriņķos, bet Rīgas arhibīskapa zemes zviedru Vidzemē un vēlāk Rīgas apriņķī.

1935.g. Birzgales pagasta platība bija 20 750 ha, tas atradās Rīgas apriņķī. 1945.g. Birzgales pagastā izveidoja Birzgales, Daugaviešu, Degļupes un Oškalnes ciemus, bet pagastu 1949.g. likvidēja. Vēlāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā līdz 1979.g. tagadējam Birzgales pagastam (atjaunots 1990.g.) pievienota daļa bijušo Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagastu teritorijas.

 

Daba.

Birzgales pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē Daugavas kreisajā krastā- R daļa Upmales paugurlīdzenumā, A daļa- Taurkalnes līdzenumā, Daugavas mala- Lejasdaugavas senlejā. Reljefs lēzeni viļņots, pagasta centrālo daļu šķērso Valles morēnu grēda, gar kuras A piekāji uz A no Lindes un Birzgales iet Upmales paugurlīdzenuma un Taurkalnes līdzenuma robeža. R daļā augstums pie Kalniņiem sasniedz 70,9m vjl. Bet DA daļā iekšzemes kāpu joslā- 84,4m vjl. Lejasdaugavas senlejas lielāko daļu appludinājusi Ķeguma ūdenskrātuve, kuras vidējais līmenis ir 31,8m vjl., platums 400- 1100m, dziļums 8- 16m, tās krasti vietām stāvi, Daugavā trīs salas.

Pagastu šķērso Daugavas un Lielupes ūdensšķirtne. Uz Daugavu tek tās pietekas Ņega (Melderupe), Kašurga, Torbēnupīte (Dīriķupīte), Sienapurva upīte (Dzirnavupīte), Vitkopupīte (Alstiķupīte), Žīdupīte (Zīļupīte, Zilupīte). Lielupes baseinam pieder Misas pietekas Zvirgzde ar pieteku Augstupi un Taļķe ar pieteku Vīksniņu. Zvirgzdes ūdenslīmenis pie pagasta robežas ir 31,5m vjl. Lielākās ūdenstilpes ir Pankas ezers (platība 3,5ha), Ņegas- Ķeguma ūdenskrātuves līcis, kuru no Daugavas līča atdala lielceļa tilts ar slūžām (platība 33,3ha, veidojies aplūstot Melderupes ielejai), Vitkopu ūdenskrātuve (platība 47ha), Širmeļu ūdenskrātuve, Rūķu dīķis Birzgalē.

Lielākie purvi: Gribas tīrelis (platība 749ha), Lāču purvs(zemais, platība 269ha), Darmšmita tīrelis (Darmštīrelis, platīva 392ha), Spāres purvs (platība 252ha), Ūkļu purvs (platība 152ha), Pūces purvs (platība 147ha), Siena purvs (platība 147ha).

Pagastā ir izpētīta Birzgales māla atradne (364000m³), uz robežas- Šļūcenieku māla atradne (~300000m³). Ir arī grants un smilts, saldūdens kaļķiežu un sapropeļa iegulas. Pagasta R un A daļā plešas lieli mežu masīvi.

 

Iedzīvotāji.

2000.g. Birzgales pagastā bija 2055 iedzīvotāji, t.sk. 51,3% sieviešu, 48,7% vīriešu; 440 bērni (jaunāki par 14g.), 1151 darbaspējīgie, 464 pensionāri; bezdarba līmenis 2,1%. Nacionālais sastāvs: 83,5% latviešu, 10,3% krievu, 1,8% lietuviešu, 1,5% baltkrievu, 1,1% ukraiņu, 1,0% poļu.

Iedzīvotāju sadalījums pa ciemiem- Birzgale- 997 iedzīvotāji, Linde- 35 iedzīvotāji, Lāčplēsis.

12.- 13.gs. tagadējā Birzgales pagasta teritorijā dzīvoja zemgaļi un sēļi. 1. pasaules kara laikā pie Daugavas notika smagas kaujas, 2/3 māju tika nopostītas. 1935.g. Birzgales pagastā bija 2439 iedzīvotāji, t.sk. 92,9% latviešu, 2,4% krievu, 0,9% poļu, 0,8% vāciešu.

1932.g. Birzgali pasludināja par ciemu- 1935.g. tajā bija 375 iedzīvotāji. 2. pasaules kara laikā 1943.g. Silenieku mežā uzturējās O.Oškalna partizānu vienība, pēc kara Birzgales mežos darbojās nacionālie partizāni.

Padomju okupācijas varas represijās cietuši ~182 birzgalieši: 24 izsūtīti 1940.- 1941.g., 105 izsūtīti 1949.g., 4 nošauti, 49 apcietināti. Iznīcinātas daudzas viensētas.

Vēlāk tika veidoti lauku ciemati. 1989.g. Birzgalē bija 1016 iedzīvotāji, Dzintaros (Širmeļos)- 61, Lāčplēsī- 47, Lindē- 43, Pumpuros (Daugaviešos)- 42, Gāguļos- 30 iedzīvotāji.

 

Saimniecība.

Birzgales pagastā ir 488 zemnieku saimniecības 13 314 ha kopplatībā un 217 piemājas saimniecības 1562 ha kopplatībā. Pašvaldībai piederošā zeme aizņem 1250 ha, valsts zeme- 12 282 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 8647 ha, no tiem 5732 ha aizņem aramzeme, 94 ha- augļu dārzi, 1199 ha- pļavas. Meliorēti ir 6176 ha. Meži aizņem 17 481 ha, krūmāji- 379 ha, purvi- 206 ha, ūdeņi- 1247 ha (Ķeguma ūdenskrātuve- 842 ha) pagasta teritorijas. Zemes vidējā kadastrālā vērtība ir 123 Ls/ha.

Birzgales pagasta teritorijā darbojas paju sabiedrība „Birzgale”, SIA „Birzgale K”, Birzgales mežniecība, krejotava, sierotava, 4 gateri, divas galdniecības transporta sabiedrība, divas autoremonta darbnīcas, vairāki individuālie mežizstrādātāji, dambriežu audzētava „Saulītes”, Birzgales komunālo pakalpojumu uzņēmums, pirts, divas frizētavas. Pagastā ir 9 veikali, kafejnīca. Tūristu uzņemšanu nodrošina „Krūmiņi” un „Zaķi”.

Pagastā atrodas Birzgales un Ceļmalas pasta nodaļas.

Pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļi Ķekava- Jaunjelgava (P85), Bauska- Linde (P88), Bauska- Aizkraukle (P87), 2. šķiras autoceļi Jaunrepšas- Birzgale (V1007), Druva- Birzgale- Valle (V995), kā arī dzelzceļa līnija Jelgava- Krustpils (stacijas Lāčplēsis, Goba; pasažieru vilcieni nekursē kopš 2000.g.). Birzgalē atrodas lauksaimniecības vajadzībām izmantojams lidlauks.

1542.g. Daugavas malā tika izlēņota zeme J.Pletenbergam, kas tur izveidoja Lindes muižu (Pletenberģi, Lielo Daugavas muižu). 18.gs. vidū- 19.gs. sākumam G.Pletenbergs un viņa meita S.Mengdena uzcēla jaunas muižas ēkas, ierīkoja parku. 1884.g. muižu nopirka P.K.J.Hāns. Lindes muižai bija Birzgales (Mazās muiža), jaunā, Vidus, Priedes, Lauku, Gaiļu, Pļavu un Berģu pusmuižas. Pagasta D daļā Kurzemes hercogistes laikā tika ierīkota hercoga Jēkaba Kalna medību muiža. Vēlāk tā nonāca Vīndedžu dzimtas īpašumā. Pagasta DR stūrī bija Kannenieku muiža. Mazjumprava Daugavas krastā 1259.g. tika uzdāvināta Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim. Te izveidojās pusmuiža, pārceltuve, krogs, dzirnavas, 27 mājas (1668.g.). 18.gs. otrajā pusē Mazjumprava nonāca Fītinghofu īpašumā. Jaunjelgavas pusē aiz Mazjumpravas 17.gs. izveidojās Alstiķes muiža, kas 18.gs. vidū nonāca Dubarilu, bet 1875.g. Nolkenu īpašumā.

Agrārās reformas laikā Birzgales- Lindes muiža un mācītājmuiža tika sadalītas 178 vienībās. 1935.g. Birzgales pagastā bija 455 zemnieku saimniecības. 4904 ha aizņēma aramzeme, 2848 ha- pļavas, 2499 ha- ganības, 749 ha- meži, 136 ha- purvi. 12,9% no sējumu kopplatības aizņēma rudzi, 6,2% kvieši, 4,4% mieži, 20,5% auzas, 5,6% kartupeļi, 30,0% āboliņš un tīruma zālāji. Darbojās dzirnavas Birzgalē un Mazjumpravā, pienotava, 4 kalēju un 3 galdnieku darbnīcas, divi veikali, nespējnieku nams.

1948. un 1949.g. tagadējā Birzgales pagasta teritorijā tika izveidoti vairāk nekā 10 kolhozi (Tālava, Zelta druva, Brīvā Birzgale, Degļupe, Taurkalnes zieds, Zaļā zeme, Mičurins, Plēsums, Daugavietis, Darba vara, A.Pumpurs). Vēlāk, tos apvienojot, palika „Mičurinietis”, „1.maijs”, „Jaunā gvarde” Birzgale ciemā un „Druva” un „Vārpa” Daugaviešu ciemā. 1957.g. kolhozu vietā izveidoja Birzgales padomju saimniecību un kolhozu „Druva”, kuru 1978.g. arī pievienoja padomju saimniecībai. Šai laikā darbojās Birzgales, Upes un Širmeļu krejotavas, divas dzirnavas, kokapstrādes un keramikas darbnīcas, Birzgales un Lāčplēša mežniecības- mežistrādes iecirkņi, Birzgales patērētāju biedrība, 10 veikali, ēdnīca, grāmatnīca, kā arī Birzgales, ciršu, Gobas un Lāčplēša sakaru nodaļas. Birzgalē atradās veterinārais iecirknis.

 

Izglītība un kultūra.

Birzgales pamatskolā 2000./01. māc.g. mācījās 226 skolēni, bērnudārzu (ēka uzcelta 1989.g.) apmeklēja 55 bērni. Darbojas bērnu mūzikas skola ar pūšamo instrumentu, vijoles un kora klasēm. 2000.g. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos piedalījās pūtēju orķestris, koris un bērnu deju kolektīvs. Pagastā atrodas tautas nams, kurā darbojas pašdarbnieku kolektīvi, kas kopš 1985.g. piedalījušies visos Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Rūķu parkā ir estrāde, kur kopš 1995.g. ik gadu notiek Latvijas lauku un mazpilsētu muzikantu saiets.

Pagastā darbojas bibliotēka. Ir sporta zāle. 1999.g. atvērts novada muzejs „Rūķi”.

Pirmā skola- Lindes skola- atvērta Birzgalē 1849.g. Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas Birzgalē darbojās 6 klašu pamatskola, bet Kalnamuižā Dāres (Kalna) 4 klašu pamatskola. 1933.g. Birzgalē Latvijas nacionālās jaunatnes savienības nodaļa uzcēla tautas namu, kur atklāja bibliotēku. Padomju varas gados Birzgales ciemā bija Birzgales astoņgadīgā skola un Kalnu pamatskola, divi klubi un divas bibliotēkas.

 

Veselības aprūpe.

Birzgalē pieņem divi ģimenes ārsti un zobārsts. Ir aptieka.

19.gs. beigās- 20.gs. sākumā Alstiķē darbojās psihiatriskā dziedinātava (Sanatorium aus Halswigshof). Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas Birzgalē atveŗa doktorātu un aptieku. Padomju varas gados bija divi feldšeru un vecmāšu punkti un aptieka.

 

Reliģija.

Birzgales pagastā darbojas Birzgales evaņģēliski luteriskā draudze un Birzgales katoļu draudze.

Livonijas ordeņa laikā Kalnamuižā uz senlatviešu pilskalna tika atklāts klosteris. Birzgalē 1567.g. tika uzcelta baznīca un atklāts pastorāts. Vēlāk izveidojās Lindes- Birzgales evaņģēliski luteriskā draudze. 1730.- 1740.g. uzcēla jaunu baznīcu, 1775.g. baznīcas torni. 1888.g. baznīcu pārbūvēja, iebūvēja A.Martina ērģeles un iegādājās vācu gleznotāja Junkera altārgleznu „Kristus pie krusta”.

1965.g. baznīcu sagrāva un tās vietā uzcēla ciema padomes ēku. 1990.g. darbību atjaunoja Birzgales evaņģēliski luteriskā draudze, ciema padomes ēkā iesvētīja draudzes kapelu, kuru kopš 1994.g. izmanto arī jaundibinātā katoļu draudze.

Pagastā atrodas Birzgales (1995.g. uzcelta jauna kapliča), Zaru, Sauleskalna, Lāču, Kalnamuižas, Baltupes, Aveņu, Jedes, Meža un Zizānu kapsētas. Apbedīšana pārtraukta Dzeņu, Mācītāju, Baronu u.c. kapsētās.

 

Kultūras un dabas pieminekļi.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Slaidenu pilskalns ar apmetni. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Lindes muižas parks (platība 7,4 ha) uz Daugavas ielejas terasēm un galvenie iebraucamie vārti (1767.g., mūrniekmeistars Medlers).

Nozīmīgi ir arī citi kultūras pieminekļi:

o       Kalnamuižas pilskalns ar hercoga Jēkaba medību pils drupām (17.gs.);

o       Melmēnu senkapi;

o       Alstiķes muižas drupas (17.gs.);

o       Mazjumpravas pusmuiža;

o       Mācītāju kapsēta pie pastorāta;

o       Silakroga pārceltuves vieta;

o       1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo brāļu kapi Birzgales Baznīckalnā (nolīdzināti, blakus 1989.g. par birzgaliešu ziedojumiem atklāts tēlnieka O.Feldberga veidota piemineklis sagrautajai baznīcai un Vecajam Stenderam), pie Jedes kapsētas (blakus baronu Hānu kapi, kapsētā rakstnieka J.Kosas kapa piemineklis ar dievturu zīmi), pie Abermaņiem, Dzeņiem, Lesmaņiem, Vīzentāliem, Vitkopas, Vecluikām, Skaberģiem, Kalnamuižas un Priedesmuižas;

o       2. pasaules karā kritušo sarkanarmiešu brāļu kapi pie Birzgales kapsētas;

o       Piemineklis pie Žīdupītes nacionālajiem partizāniem F.Veinbergam un A.Smiltiņam, kurus 1945.g. dzīvus sadedzināja siena šķūnī;

o       Baltais krusts (uzstādījuši Birzgales zemessargi) mežā netālu no Birzgales, kur 1950.g. čekisti noslepkavoja Birzgales aizsargu nodaļas komandieri K.Stūri;

o       Dzejnieka A.Pumpura piemiņas vietas- pieminekļu ansamblis (sākts veidot 1988.g., tēlnieks J.Karlovs) dzimtās Ķeirānu meža mājiņas vietā, piemiņas zīme „Dīriķupīte” (LKF dāvana 1990.g., tēlnieks V.Titāns) bērnības gaitu vietās, piemiņas zīme „Robežkrogs. Vidzeme. Kurzeme” (LKF dāvana 1990.g., tēlnieks V.Titāns) vietā, kur tika uzklausīti braucēju un gājēju nostāsti, senlatviešu kapa zīme mīļajai mātei Edei Plūmei Meža kapos- A.Pumpura radiniecei, turpat apbedīti arī citi dzimtas piederīgie un kaimiņi (kopā veido senu kapu ansambli), 1989.g. A.Vilcāna atjaunotās Lāčplēšu mājas (celtas ~1816.g.), no kurām A.Pumpurs 17 gadu vecumā devās pasaulē;

o       Piemiņas zīme (LKF dāvana, tēlnieks V.Titāns) pie Slaidenu pilskalna, netālu no medicīnas zinātņu Dr. K.Rudzīša, ārsta M.Rudzīša un vetārsta F.Rudzīša Slaidenu mājas ar K.Rudzīša stādītiem ozoliem;

o       Piemiņas zīme (autors- skolotājs L.Antons) rakstnieka J.Purapuķes dzimto māju Mucenieku vietā;

o       Ņegas tilts (rekonstruēts 2000.g.);

o       Tautas nams (1933.g.);

o       Birzgales pusmuižas Rūķu parks un jaunsaimnieka dzīvojamā māja Rūķi (celta 1926.g., tagad muzejs);

o       Birzgales skolas ēka (pārbūvēta bijuši muižas moderniecība un ķestera nams);

o       Kalnadruvas (bijusī Kalnamuižas kalpu māja);

o       Lāčplēša dzelzceļa stacija (20.gs. 20. gadi);

o       Vairāk nekā 100 dekoratīvi čuguna lējumi Birzgales kapsētās (krusti, zvani, soli, žogi un ķēdes).


 

KĀRTĪBA, KĀDĀ IZDARĀMI LABOJUMI UN GROZĪJUMI PLĀNOJUMĀ

 

Plānojums tiek pārskatīts, ja:

o       Ir stājušies spēkā rajona plānojuma grozījumi, plānošanas reģiona plānojums, nacionālais plānojums, kuru prasības attiecas uz Birzgales pagastu.

o       Beidzies šī teritorijas plānojuma darbības laiks

o       Tiek ievēlēta jauna pašvaldības padome.

 

Nepieciešamības gadījumā teritorijas plānojumā izdarāmi grozījumi. Grozījumus ir tiesības ierosināt Birzgales pagasta padomei, fiziskām personām (visiem Latvijas Republikas pilsoņiem), juridiskām personām saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Grozījumus teritorijas plānojumā izdara, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 34 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”. Grozījumu ierosinājumi jāpamato. Izmaiņas, kuras nav būtiskas un nemaina plānojumā paredzēto pamatizmantošanas veidu ir uzskatāmas par teritorijas plānojuma precizējumiem.

 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

 

Ogres rajona sociāli ekonomiskās attīstības programma. Ogres rajona padome. 1999.

Ogres rajona teritorijas plānojums. Ogres rajona padome.

Teritorijas plānošanas likums (12.06.2002.)

Aizsargjoslu likums (25.02.1997.)

Grozījumi Aizsargjoslu likumā.

MK noteikumi Nr.34 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” (31.01.2004.)

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi Nr.415 (22.07.2003.)

“Likums par kultūras pieminekļu aizsardzību” (12.02.1992.)

“Tautas skaitīšanas rezultāti” CSP 2002.

VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas sniegtā informācija.

“Latvijas pagasti”, enciklopēdija 2001.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas informācija, 2003.

Sākums


This free Dreamweaver template created by JustDreamweaver.com